esmu vīlusies - gaidīju rudens iestāšanos ar aukstumu un negaisiem, bet laiks ir viegli dzestrs, taču patīkams (tikai šonakt beidzot aiztaisījām logus). varēja vēl doties vasaras atvadu turnejā ar luksuspreci neldiju. waze'ā ir atzīmēts pat baltijas vecākais un resnākais kadiķis! man patiešām sāk iepatikties waze un viņa mistikie galamērķi, tie atgriež ticību labajam - sak', cilvēkos joprojām mīt izziņas gars un vēlme parūpēties par citiem. tiesa, pagājušovīkend waze mani uzstājīgi dzina cauri straupes zirgu pastam, kurš, protams, bija slēgts un neizbraucams.

tā nu nostaigāju savus 13k soļu pa mežaparku, kas bija episki tukšs. pāris cilvēki uz galvenā ceļā, bet citādi vējš dzenā mirušās lapas utt. sociofobe gavilē. zini, kas ir latvieša sapnis neatkarīgi no tautības? tāds, lai pasaule kļūtu tukša vai vismaz tukšāka, tak tukša ne jau no viņa, un tomēr mistiskā veidā viņa dzīves līmenis nekristos - nemainītos ne pieejamās ērtības, ne pūliņu apjoms, kas pieliekams izdzīvošanas nodrošināšnai.