mani piemeklēja ģeniāla ideja. varētu tak izīrēt dzīvokli par mikronaudām (bet ar lielumlielu noteikumu sarakstu, jo man reāli besī lietas, ko cilvēki mēdz darīt savos mitekļos) un katru ~mēnesi pārcelties no vieniem lv pāķiem uz otriem. dažu gadu laikā es būtu paspējusi padzīvot visās pilsētās un ciemos ar interneta pieslēgšanas iespējām un tikusi pie nereālākā klātbūtnes efekta. mantas man vēsi saiet neldijā, un vēl tukšums pāri paliek.

diemžēl atkal patriarhātsvecis visu sabojā, jo m., atšķirībā no manis, ir normāls darbs, bet dzīve ir ēna bez mīļotā zēna. varētu atrast sponsoru, kas ne tikai dotu piķi, bet (un galvenokārt!) pastrādātu m. vietā, jo cīši labus cilvēkus nevajadzētu uzmest.