noskatījos tātad adore/perfect mothers.

internetos daudz brēcienu par neētismu, un tikpat daudz brēcienu, ka apgrieztā dzimumsituācijā brēcienu nebūtu. gan jau tomēr, ka būtu: man ir grūti iztēloties, ka uz urā aiziet filma, kurā divi bērnības draugi saiet kopā katrs ar otra meitu un dzīvo laimīgi līdz mūža galam.

vēl tur daudziem ir neticības moments, kas man nekādi nerodas. man pašas māte jau padsmit gadus ir laimīgi precējusies ar 10 gadus jaunāku vīrieti, kas nēsā viņu uz rokām, un no mezalianses mati stāvus neceļas.

neticības moments man ir cits: kā var tik daudz dropēt, tuvojoties 50, un saglabāt tādu formu? /pareizā atbilde ir, protams, ka nekā/

mana personīgā problēma ar šo filmu ir: kā var izturēt tik laisku dzīvi un nenojūgties? kā var dzīvot mājā pie jūras un caurām dienām neko nedarīt? un vai man ir kāda neiroze, ka man diendienā vismaz uz kādu stundu ir jānolien pastrādāt, lai būtu piepildīta sajūta? lai gan cilvēki, iespējams, teiktu, ka mans darbs nav nekāds darbs, un viņiem būtu taisnība, jo jūtos visnotaļ izklaidēta.