ne tik klusajā sestdienā ap deviņiem vakarā pieparkojos uz smiļģa ielas un knapi paspēju izkāpt no neldijas, kad garām panesās rēcošs auto ar ātrumu vismaz 90 kmh (drīzāk jau pie simts), knapi izvairīdamies no sadursmes ar ielas malā pieparkotām mašīnām. nepaspēju aizvērt žokli, kad viņam pakaļ panesās vēl viens tāds pats, šoreiz pat paspēju saskatīt šoferi - džeks izskatījās ļ. dusmīgs un determinēts. pēc tam centos izfantazēt, kas nez varētu pamudināt cilvēkus rīkot bojeviku cienīgas pakaļdzīšanas (un vai mani kā liecinieci tagad kāds nošaus). krūmu gonkām aģis tak nav īsti piemērots?