pagalam sadzīviski: mājās šobrīd ir lazerete, m. atstiepis mājās vīrusu un nolicies. momentā pateicu viņam atā un pārvācos uz otru istabu. guļu uz dīvāna, jūtos kā vecpuisis, spļauju griestos. jautājums tātad: mīļo sīrupiņ, kā tas nākas, ka guļot šeit, mani nemoka sušņaks no rītiem? jo parasti es mostos un momentā jūtu vajadzību izpļaut kādu puslitru ūdens. labprāt izvairītos no tās arī turpmāk. kas te ir citādi? labāka gaisa cirkulācija? vēsāka temperatūra? vīrs neizsūc pusi no gaisa?