Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2018-02-15 11:10:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man gandrīz nekad nav skumji*, bet visai regulāri ir dusmīgi, līdz pat niezošām dūrēm.

*divas reizes mūžā esmu spiedusi asaras, jo tā vajag: pamatskolā ar druškām titānika seansa laikā un vienās bērēs. ja vajag, tad vajag.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]chimera
2018-02-15 11:51 (saite)
esmu pieķērusi sevi dusmojamies uz skumjajiem cilvēkiem cibā, sak, ko viņo feiko, cilvēki tā nemēdz justies.

situācijās, kad man iet gaužām labi, patīk domāt par tiem, kam riebojos es un mentāli dročīt uz to, ka viņi nu gan tagad būtu nikni.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ulvs
2018-02-15 12:15 (saite)
šī ir viena no cilv.lielākajām probl - fakts, ka viņš visu skata caur sevi. pārfrāzējot - ja neskumsti, nenozīmē, ka neskumst citi (gan jau apzinies)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?