btw, kopš kuriem laikiem kino ir kļuvis par tik skaļu vietu? es negaužos, bet jūtos reāli kko palaidusi garām.

Manā Jaunībā tikai vienu reizi atminos iebļāvienu kinoteātrī, kad skatījos thin red line un džeks saņēma vēstuli no mīļotās sievas, ka tā ir atradusi citu. kāds ļoti sašutis skatītājs pa visu zāli noelsās: pizģec!

pēdējos gados parasti piestaigāju uz bizi un k-suni, kur esmu lepnā vientulībā vai labākajā gadījumā piectulībā. bet decembrī bijām uz Normālu filmu Normālā kinoteātrī, un tas tik bija kaut kas. nu labi, tas, ka visi staigā šurpu turpu pēc alēniem un popkorniem, tas vēl tā. spiesta vajadzība. bet visi ir pēkšņi baigie ekstraverti - aplaudē, ņirdz, izbļauj filmas varoņiem domātos padomus un piezīmes utt utml.