Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2018-01-18 11:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
btw, kopš kuriem laikiem kino ir kļuvis par tik skaļu vietu? es negaužos, bet jūtos reāli kko palaidusi garām.

Manā Jaunībā tikai vienu reizi atminos iebļāvienu kinoteātrī, kad skatījos thin red line un džeks saņēma vēstuli no mīļotās sievas, ka tā ir atradusi citu. kāds ļoti sašutis skatītājs pa visu zāli noelsās: pizģec!

pēdējos gados parasti piestaigāju uz bizi un k-suni, kur esmu lepnā vientulībā vai labākajā gadījumā piectulībā. bet decembrī bijām uz Normālu filmu Normālā kinoteātrī, un tas tik bija kaut kas. nu labi, tas, ka visi staigā šurpu turpu pēc alēniem un popkorniem, tas vēl tā. spiesta vajadzība. bet visi ir pēkšņi baigie ekstraverti - aplaudē, ņirdz, izbļauj filmas varoņiem domātos padomus un piezīmes utt utml.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ievapasaule
2018-01-18 14:03 (saite)
Palladium fotogrāmatā tieši nesen lasīju par to, cik skaļi bijuši padomju laiku kino seansi, cik normāli bijis komentēt notiekošo un kā līdz ar 'jaunajiem laikiem' paradumi mainījušies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2018-01-18 15:47 (saite)
inčīgi, es no padlaikiem piedzīvoju dien dažus gadus 80.jos, bet nekādas atrakcijas kinozālē neatceros.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?