sestā ērkšķu sērija ir panākusi neiespējamo - es gandrīz sāku ienīst folkloristus, dabu un veselīgu dzīvesveidu.

iedomājies, ir pieci no rīta, tu krāc savā gultā, nevienu neaiztiec, kad pēkšņi tavā istabā ievaļī duras tautastērpos, žvankstina kokles un paģēr, lai tu nekavējoties dodies uz pļavu vākt rasu. tu ietinies halātā un pajautā, vai viņas maz zina, cik pulkstens. bet šīs tik smīn un attrauc, sak, domā, ka tādas kā mēs sekojam pulksteņiem? mēs sekojam saulei!
man, piemēram, ir visi zobi, bet tāpat reāli sagribējās kādam iegāzt.

un tad tu noej līdz virtuvei un atklāj, ka duras ir noslēpušas tavu kafiju un desmaizes, tā vietā liekot tev pārtikt no prānas veselīgajiem smūtijiem.

srsly, tā varētu izskatīties manis iedomātā spīdzināšanas nometne cilvēkiem, kas man ļoti, ļoti nepatīk.