Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2017-11-12 11:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
1) diez, cik autobiogrāfiska ir šampinjonu derība?

2) man vispār nav nekādas personīgas dimensijas aizbraukšanas un aizbraucēju kontekstā, jo visi aktuālie tuvinieki ir latvijā un vienmēr ir bijuši latvijā. mums gan ir radi ārzemēs no karu emigrāciju laikiem, bet nav nekāda kontakta (pierasta lieta manā ģimenē). bet vienmēr ir bijis mazliet žēl tos večus, kas padsmit gadus norukājuši īrijās, uzturot sievu un bērnus, satiekot viņus reizi gadā vai retāk, be atgriežoties kļūst par liekiem cilvēkiem. tādiem, kas ir vajadzīgi tikai regulāra pārskaitījuma formā, bet realitātē neviens nezina, ko ar viņiem iesākt. arī man, iespējams, šie cilvēki akūti riebtos, viņi dzer alu no pieclitru burkas un klausās koļas albūmu "sieva ar ūsiņām", un dara citas daimoniskas lietas. bet tomēr.

ļ. gribas redzēt (dzirdēt?) tēta projektu.
https://www.youtube.com/watch?v=0BRGuF4fl9M
http://www.lsm.lv/teta-projekts/


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]neraate
2017-11-12 12:01 (saite)
gan jau apmēram tikpat cik 'Mana turku kafija'. t.i. Īrijā viņa bijusi, šampinjonus lasījusi, bet daļa stāstu aizgūti no citu cilvēku dzīvēm. tad, kad grāmata iznāca, intervijās stāstīja, ka autobiogrāfiska literatūra, ja pareizi atceros. un tieši tāpat kā turku stāstiem, arī par īru stāstiem daži šūmējās, ka norakstīts no viņu dzīves

neesmu lasījusi, bet sarakstiņā ir

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?