uz māti esmu bišk īgna (c) tikai par to, ka viņa ļāva man, no visnotaļ sportiskas ģimenes nākušai, kļūt par tādu tizleni (lai gan laikposmā, kad es kļuvu par tizleni, es sešus gadus ar viņu nedzīvoju, tāpēc tur jāīgst uz citiem cilvēkiem). nu, un reiz mēs ar māsu viņu trollējām, sak', tev viņa arī bērnībā neko nemācīja? nu tā, ka pavisam neko? aha, man arī ne. uz ko māte sataisīja seju un atteica, ka a) cilvēks visu iemācās PATS, b) to, ko cilvēks neiemācās pats, viņam iemāca iestādes un pedagoģiju apguvušās personas. viņa, piemēram, divriteni vnk paņēma no radinieces un sāka ar to braukt. viss būtu ļ. jauki, tikai es to fakin riteni būtu varējusi paņemt vien, nez, nozogot no veikala. bet tas tā. patiesībā es uzskatu, ka viņai ir points.

uz tēvu es totāli neesmu īgna, jo grūti īgņoties uz tukšu vietu. lai gan esmu domājusi, ka teorētiski varētu viņu iesūdzēt par alimentu nemaksāšanu or smth, sak, nekā personīga, bet naudiņa noderēs. neesmu saņēmusies, jo šim pasākumam tik tiešām vajag kādu emocionālu motivāciju, bet man tomēr ir pārlieku poh.

bet sākumā nemaz neticēju, domāju, ka tāds trollings, bet laikam jau nē - jau vairākkārt esmu saskārusies ar cilvēkiem, kuri vaino vecākus par to, ka tie viņus atbalstīja. palīdzēja īstenot sapņus. nu, un tad tie sapņi izrādījās baigais sūds, bet vecāki neizrādījās ekstrasensi. karoče, vecāki ir vainīgi pa ļubomu!!1 moš vajadzēja kļūt par psihoterapeiti, izskatās, ienesīgs darbiņš.