mana būtiskākā un jaunākā atziņa par intelektu ir tāda, ka, lai uztvertu katru pirdienu internetā kā sev personīgi adresētu, tādu īsti nevajag. like, tas būtu kā uztvert cibiņa "burti un cipari" plikbildes kā personīgi sev adresētu harasmentu.

***

vienmēr, kad lasu 50. gadu presē visādas traktoristes, kuras raksta, ka "быть механизатором и честно трудиться - это большая радость, большое счастье", redzu sevī potenciālu rakstīt un just ko tādu no tīras sirds. nu, kā citi sapņo būt 18. gs. aristokrāti, man šķiet, ka mans žanrs ir naivais socreālisms. uz saulaino fakin tāli!