vispār diena vakar bija interesanta. no rīta piefiksēju, ka kantoris pārskaitīja par 200 eur mazāk, nekā pienākas. nekas traks, sistēmas kļūda, bet nepatīkami. vēl pāris lietas, kas nepadarīja rītu gaišāku.

un tad braukšana. vienu brīdi pagriezienā par daudz izgriežu stūri, beigbeigās tomēr ierakstos pagiezienā, bet knapi. blakus jau pārgriezta seja un bubināšana, cilvēks sāk uzvilkties. es arī sāku uzvilkties un pārslēdzu ātrumu, braucot par lēnu. bam! džeks spiež uz bremzēm un klusē.
es: kur bija mana kļūda? (man likās, ka ārums ir pietiekams)
viņš: jūs to MAN prasāt?
es: jā, jo jūs esat instruktors.
viņš: nē, nu ja jūs pati nezināt, kur ir jūsu kļūda, es jums nespēju palīdzēt. (un šāda lomīšanās bija visu fakin laiku).
(noskaidrojam, ka ātrums bija par mazu)
viņš: tātad ko jūs nesaprotat?
es: visu saprotu.
viņš: tad kāpēc pielaidāt kļūdu?
es: iespējams, nervozēju.
viņš: ja jūs nervozējat, jums jāiet pie psihiatra, jādzer tabletes!... šķiet, šī būs mūsu pēdējā braukšanas reize.
es: gribat teikt, ka man ir jāmaina instruktors?
viņš - klusē.

pēc nodarbības pajautāju to vēlreiz, ja nu cilvēkam tik tiešām ir ļ. grūti ar mani strādāt.
viņš: jūs man draudat? man skolnieku ir daudz, man vienalga!
es: es tikai vēlos saprast, cik lietderīgi man ir mācīties pie jums. tad man mainīt instruktoru?
viņš: es nesaku ne jā, ne nē!