tas ir pizģec, cik ļoti man negribas tikt pie pers. auto, lai arī saprotu, ka tas krietni atvieglotu iespēju darīt to, kas mums patīk (braukt uz vietām, kur sabtransports iet 2xdienā, un pēc tam vēl 11,3 km jākāto tāpat).

bet kā padomāju par visām autoskolām, kasko hujasko, tehapskatēm, ībļiem uz ceļa un citur, iespēju cīnīties par garāžu ar personu, kas sauc mani par mantkārīgu cūku, tā rokas nolaižas. kā cilvēki ar to tiek galā?