jā, šķiet, ka tiešām nav gribējies darīt/runāt riebeklības* bijušajiem, jo 1) vai nu šķiršanās bija pašsaprotama un nesāpīga, 2) šķiršanās pēc sajūtām bija pelnīta, jo biju absolūti pretīga un neciešama (atskatoties pagātnē, tas joprojām šķiet objektīvs vērtējums).

*toties patīk darīt citas riebeklības; piemēram, kanalizācijas epopejas apogejā nekautrējoties spļāvu uz durvīm uldim (3x) un allai (1x), garām ejot. tas, kurš saka, ka bērnišķīga atriebība nenes gandarījumu, vnk nav to izmēģinājis, yo! tiesa, visas dusmas izčākstēja dažas dienas pēc, un turpmākais baisais plāns laikam paliks nerealizēts :(