March 2017

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Mar. 20th, 2017

Šodien ieguvu personalizēto e-talonu. Pirmo reizi dzīvē man ir mēneša biļete. Tagad manai kustībai varēs sekot ne tikai google, bet arī Ušakovs. Protams satiksmes apmeklējums arī interesants. Pie blakus galdiņa bija ideālais klients...kašķīga slāvu dāma, kas lika lietā visskaistāko literāro valodu un bojāja visiem omu par vienu vienīgu biļeti. Interesanti ka cilvēkiem ir tik daudz brīvais laiks. Cik varēju noprast, iepriekš esot bijuši arī vairāki skaļi zvani.
Lai nu kā, ir sācies pavasaris un dzīve ir skaista!

Mar. 6th, 2017

Vakar bija viens no tizlākajiem braucieniem uz Rīgu. Bija tik ļoti piegriezies, ka no manis atskanēja pat vārdi ar vēlmi uzpīpēt. Izbraucu ap 18:00 no laukiem. Valmierā smuki uzpildījos un devos uz Rīgu. Protams ceļā tāds putenis, ka neredz pilnīgi neko. Un ne no kurienes panelī iedegas lampiņa. Šoreiz kas jauns! Tā ir akumulatora lampiņa. Tad nu zvans tēvam un pēc īsas apspriedes ir skaidrs ka jāgriežas riņķī un jādodas atpakaļ. Protams to viegli pateikt, grūti izdarīt, jo putenis tāds, ka neredz ne ceļa malu, ne to kas notiek apkārt un vēl ceļš slīd. Tad nu atradu vietu kur to izdarīt. Trīcošām rokām un spolējošiem ratiem apgriezos, nedaudz pielietojos drifta paņēmienus. Tad nu trīcošām rokām devos atpakaļ uz Valmieras pusi. Ceļš protams tāds, ka neko neredz. Lampas tikai tuvās ar cerību ka arī tās nepazudīs, jo putenī tāpat jau grūti mani saskatīt. Tiku līdz Valmierai, konstatēju ka stūre arī kā akmens cieti griežas, bet nu labi, izbraucu cauri un tā arī paliku ceļmalā. Izbeidzās man gaismas un paliku tumsā kā nelaimes čupiņa.
Paldies tētim glābējam, kurš atbrauca pakaļ un aizveda uz pēdējo autobusu…ar kuru man atkal bija jādodas puteņa virzienā. Autobuss brauca uz 50km/h gandrīz visu ceļu, bet vismaz droši tikām galā.

Jan. 27th, 2017

Nepietiek ka darbā plūdi, vēl visur citur arī. Vakar aizgāju uz Dailes teātri, tur aktieri laistās uz skatuves. Pēc teātra aizeju mājā, bet tur mani sagaida applūdusi vannas istabas grīda. Visus slapjums. Laikam pavasaris kausē ne tikai sniegu, bet arī trubas.
Toties visam ir arī pluss. Atradu 20EUR. Neslikti!

Jan. 17th, 2017

Rīts sākās ar pilnām acīm miega un nestrādājošu e-talonu. Gribās vasaru un sauli. Lai nedaudz apmānītu šo sajūtu, izlūdzos vadībai vienu brīvu pēcpusdienu un nopirku biļeti uz Berlīni. Tagad jāskaita dienas.

Dec. 30th, 2016

Ar visu to ka esmu apdāvināta ar dažādākajām siltumu dodošām lietām, tikai es varu saķert iesnas tieši pirms gadu mijas. Deguns šķauda un pil. Laikam Ziemassvētku laikā apmeklētais sveču mežs un Skaņais kalns dara savu.
Tagad jāveic neliels ekspresārstēšanās kurss, lai rīt var atzīmēt gada beigas. Tēja izdzerta, karstu vannu un pusdienmiegu. Laimīgu jums visiem. Esiet veseli.

Dec. 5th, 2016

Brīvdienas kā vienmēr ir paskrējušas nemantot. Tāpat kā pēdējie 2 mēneši, kas ir bijuši pilni notikumu un sajūtu. Šīs brīvdienas sākās piektdien pēc darba, kad devos ciemos. Plānā Vecrīgas apmeklējums, kas tika arī veiksmīgi izdarīts. Pirms tam protams iesildīšanās mājās. Šoreiz ar viegli triceklīgiem želejšotiem, kas bija ietaisīti apelsīnos un mandarīnos. Tā nu ballīte un danči līdz rītam. Viss kā jau klasikai piederas, beidzās ar `maķīti`. Nākamā diena pazuda sagurumā, bet lai atgūtu nokavēto, vakar devāmies pastaigā uz Līgatni. Galu galā bija jāķer tās pāris stundas saules, jo pārējā laikā vien pelēks nogurums klāj zemi. Tad nu sniega prieki un pastaiga pa takām, lidošana kupenā, saulīšu griešana uz ledus klāta stāvlaukuma, koku kratīšana un sniega bēršana virsū, šūpošanās un mēles likšana pie metāla. Vēl tikai trūka klasiskie eņģelīši sniegā, bet mēs jau paši tādi!

Nov. 20th, 2016

Ražīgi valsts svētki. Sākās ar sevis pārsteigšanu un dalību "Staro Rīga" skrējienā. Pat lietus nespēja mūsu komandu apturēt no dalības, un labi ka tā, jo bija lieliski! Nākamā dienā devāmies uz Valsts svētku pirti, ko draugi rīko jau 11.g. pēc kārtas. Tur bija gan ēst, gan dzert, gan himna tiešraidē un pirts, āra džakūzī. Vakara galvenā izklaide - pilopiela ar latviešu dziesmām. Visi bija nopietni sagatavojušies un iejutušies tēlos (Koļa, grupa Okay, Transleiteris, latgales dāmu pops utt.). Pēc ballītes rīta rosols un došanās uz Ziemeļvidzemi, kur bija jāpiedalās erudīcijas pasākumā. Mana komanda ieguva 2.vietu un visi ieguva ļoti daudz labu emociju. Šodien atkal filmas pēcpusdiena. Noskatījos Melānijas hroniku. Vēlāk jau atpakaļ uz lielpilsētu un vakars pie tv ar kompāniju blakus. Lieliskas brīvdienas. Paspēts ļoti daudz, bet varētu būt vēl kāda diena klāt.

Nov. 6th, 2016

Ir tā kā dziedāja Kaupers:"visvairāk man patīk būt ziemā". Labi- meloju, jo pavasaris mīļāks, bet sniega brīvdienas gan izdevušās.
Šodien bijām aizbraukuši līdz Siguldai, kur pirmo reizi klātienē sastapos ar bobsleju. Tklīdz kā piegājām pie trases redzējām kritienu, kas varētu likt domāt ka nesam nelaimi. Bet izrādās tieši pretēji. Esam veiksmīgi, jo latviešiem uzvara un mums abiem iespēja dziedāt Latvijas himnu, sniegpārslām skrienot mutē.
Neskatoties uz nepārtraukto snigšanu, sasalušajiem kāju pirkstiem un slideno atpakaļceļu, brīvdiena laba!

Nov. 3rd, 2016

Ceturtā diena ar breketēm. Kā es jūtos? Dranķīgi. Ja vēl ar izskatu es sāku aprast (cik nu tas iespējams...vairs negribas ellīgi iekliegties katru reizi, kad paskatos spogulī), tad sāp gan ellīgi. Pārtieku no pretsāpju tabletēm un ļoti, ļoti mīkstiem produktiem. Banāns jau gandrīz vai ir uz robežas ar `pārāk ciets`. Toties pusdienās tiek notestētas visādas zupas. Vakar piemēram Pusdienotāju klubs pārsteidza ar lielisku zaļo zirņu un piparmētru zupu. Izklausās intesesanti, bet garša bija ļoti laba. Vēl izmaiņa režīmā ir tā, ka es kā saldumu neēdāja paņēmu arī desertu, jo tas izskatījās ļoti mīksts..pēc šāda principa arī tiek veikta visas pārtikas atlase.
Visās lietās jāmeklē pozitīvais- varbūt nometīšu kādu lieko kilogramu ar savu jauno ēšanas režīmu. Vēlāk patentēšu `mīksto diētu`, rakstīšu grāmatas un reklamēšu tāpat kā visas pārējās kulta diētas ar kurām dāmas aizraujas. Ceļš uz pirmo miljonu breketēm bruģēts.

Oct. 31st, 2016

Savu šī gada Heloweena masku atcerēšos mūžam! Kālab tā? Jo nenovilkšu līdz pat nākamajai mošķu dienai. Tātad - šodien pēc darba skrēju pie savas ortodontes un nu esmu tikusi pie tukša maka un dzelžiem mutē. Pats process ātrs un nesāpīgs, un daktere ar izcilu humora izjūtu, kas lika man vairākkārt pārliecināties, ka ar tamponiem pilnu muti ir grūti pasmieties. Tad nu pēc aptuveni stundas darbošanās man iedeva rokās spoguli. Šī laikam bija šausmīgākā spogulī skatīšanās reize manā dzīvē. Lai pierastu pie šīs sevis, šķiet būs nepieciešams kāds ilgāks laika periods. Ja vakar es priecājos, ka R. Jaunajai mašīnai ir gaismiņa pie spogulīša, tad tagad man gribās tikai tumsu un izvairīties no spoguļiem.
Labi, skaidrs ka izskats kādu laiku būs nekāds. Tā kā visa šī padarīšana nāk kopā ar visādām dīvaina paskata birstītēm, jāsāk domāt arī par lielākas rokassomas nēsāšanu un jāierēķina vismaz +10min no rīta tikai priekš zobu tīrīšanas vien.
Bet ko nu es te šķendējos. Liela sieviete, jāsadzīvo ar saviem lēmumiem...un pretsāpju zālēm.

Oct. 26th, 2016

Vakar izrāvu zobu. Pilnīgi veselu, smukiņu ar divām perfektām saknēm. Šobrīd pat nezinu, kas no visa procesa bija visnepatīkamākais. Laikam neziņa un stress pirms vizītes, un noteikti tās skaņas, kas atskanēja daktera instrumentiem šiverējot pa manu muti. Pats process aizņēma smieklīgi maz laiku..~20min. Kārtējo reizi mani pārsteidza superlaipnie dakteri Arsā. Tik veiksmīgi novērsa manu uzmanību un visu izdarīja cik saudzīgi vien šādā procedūrā iespējams.
Šis bija solis, kuram man bija visgrūtāk saņemties. Iepriekš, kad cits ortodonts teica ka jārauj būs divi, es atmetu ar roku un nobijos. Bet tagad viss notiek. Šodien vēl saņēmu zvanu no ortodontes, kas pārliecinājās, ka vis spēkā un neesmu aizbēgusi. Bet viss notiek..auns nolēma- auns darīja!Pirmdien mutē liks dzelžus un sāksies ceļš uz manu holivudas smaidu.
Līdz tam gan vēl jāpadzīvo ar nelielu šlupstēšanu, ibumetina rezervēm un caurumu zobu rindās. Cerams ātri aizvilks ciet!

Oct. 23rd, 2016

Pateicoties kādam jaukam cilvēkam, man tika dota iespēja apmeklēt Placebo koncertu otrreiz. Pirmā reize bija Positivus laikā, bet no tās neko neatceros, jo mani pievīla mans organisms un es pusapdullusi sēdēju kaktā un mēğināju nenoğībt. Šoreiz viss bija kā nākas. Labas vietas arēnā, labs pavadonis un laba grupa. Brīnos ka Arēna bija patukša. It kā jau nav viņi vairs slavas zenītā, bet vienalga nesaprotu. Šovs tāds klasiskais grupu- pāris ekrāni, dūmi, gaismas. Nekas īpašs! Balss tieši tāda kā ierakstos. Izvilka kaut kādas tīnes gadu nostaļğijas piles. Kopumā man patika.
Šodien atkal citāda kultūra. Braucām apskatīt renovēto Motormuzeju. Patīkami pārsteidza mani tā izmēri, interaktivitāte un tas, cik ļoti tas bija apmeklēts. Noteikti vērts apskatīt!

Oct. 17th, 2016

Pēc Skaņu meža otrās dienas, kas arī mani patīkami pārsteidza (Zebra Katz bija perfekti), man bija nepieciešama nedaudz atelpa no pilsētas. Tad nu aizbraucām pastaigā uz Ķemeru apkārtni. No rīta noguruma dēļ biju aizmirsusi koridorī sataisīto piparmētru tēju. Visu ceļu pārmetu sev par to, bet velti. Biznes ienāk purvā, jeb pie takas sakuma cilvēks tirgo siltos dzērienus! Labs serviss. Tad nu izstaigājām purvu, rudens un nolemtības skartos Ķemerus. Ideāla diena!

Oct. 15th, 2016

Skaņu mežs festivālu ir vērts apmeklēt dēļ tā vien, ka tas ļauj domām aizpeldēt nezināmos tālumos 6h garumā. Par koncerta pirmo dienu man ir labas emocijas. Protams daži mūziķi patika vairāk, daži mazāk, bet kopumā lieliski! Cerams šovakar būs tikpat labi.

Oct. 6th, 2016

Cerams tā ir laba zīme, ja randiņa dienā putns uztaisa kleksi uz mēteļa.

Oct. 2nd, 2016

Tā kā šajās brīvdienās paliku Rīgā, bet visi draugi ir aizņemti ar pārvākšanos, bērniem, laukiem, paģirām, ralliju un sazin ko vēl, tad izklaidēju sevi kā nu māku. Vakar bija tik lielisks laiks! Izgāju pastaigā un attapos mākslas muzejā. Jau kādu laiku biju plānojusi to apmeklēt, bet tad bija jānogaida, lai pāriet pēcatvēršanas burzma un jāgaida tā brīvdiena, kad palieku pilsētā. Tad nu vēru smagās durvis un uz tuvākajām divarpus stundām ieniru ēkā. Šeit jāsaka ka par ēku sajūsminājos tikpat ļoti kā par gleznām. Ļoti patika tas, ka pagrabā redz mākslas darbu glabātavu. Interesantas sajūtas pārņem baltajos bēniņos. Stikla grīdas. Staigājot pa ekspozīciju zālēm novēroju, ka katrā telpā gleznām cita smarža. Šī noteikti ir vieta, kur gribas atgriezties. Prieks ka tādas sajūtas man spēj radīt muzejs.

Sep. 26th, 2016

Ja piektdien bija pēdējā, tad šodien bija mana pirmā darba diena! Esmu atkal tikusi pie loga kabinetā. Patīkami redzēt dienasgaismu! Šis ofiss gan tikai tāds pagaidu variants vien ir, jo pēc mēneša pārcelsimies īsto vietu. Cerams būs pabeiguši celt! Kopumā diena paskrēja nemanot un viss baigi forši. Priecājos par savu izvēli.

Sep. 21st, 2016

Brīvdienās biju ekskursijā uz Pokaiņu mežu smelties maģiju. Nostaigāju 7km, izsēdējos uz visādiem akmeņiem, saelpojos svaigu gaisu. Un ko no tā visa es ieguvu?! Iesnas! Visparastākās iesnas. Te nu bija maģija.

Sep. 14th, 2016

Vakar bija pilna mute cementa..vai kas nu tas par materiālu. Nolēmu, ka ir pienācis laiks pastaigāt ar dzelžiem mutē. Nav varbūt piemērotākais brīdis, jo mainu darbu. Būs vēl aktīvāk ar klientiem utt. Bet manas auna iegribas tāpat neviens nespēj apturēt. Gribu tagad un tūlīt. Pirms gada biju uz DentalArt..man teica ka jārauj 2 zobi un ka esot 4 caurumi. Tā nu marinēju, marinēju... tagad atkal uzpeldēja doma, ka jātaisno zobi. Pēc internetu izpētes atradu labu ortodontu. Tagad aizgāju uz ARS un izrādās ka pietiek raut tikai 1, caurumi esot 2 supermazi un tie nemaz uzreiz neesot jālabo. Laipni izstāstīja man sīki un detalizēti visu procesu, iemeslus un to uz ko jātiecas utt.

Baigi cītīgi saskaņoju raušanas laikus, lai neietrāpītos uz viesnīcas atvēršanu ar izrautu zobu, bet....izrādās ka tā pārcelta vēlāk! Ko nu vairs! Datums ir nolikts, kā būs būs.  Bildēs nesmaidīšu. Galu galā, paliku pie tā, ka tieši Helovīnā man liks breketes. Vai var būt vēl piemērotāks datums?!

Sep. 11th, 2016

Kamēr gaidu, kas izlīdīs no veļmašīnas, tikmēr kaut ko jāuzraksta. Kāpēc gaidu? Tāpēc ka zinu, ka ja ieliek vienlaicīgi mazgāties melnās bikses, baltu zīda blūzīti, vilnas džemperi un kedas, tad nekas labs nevar sanākt. Bet ko nu par to..liela meitene, jasadzīvo ar saviem lēmumiem.
Šodien, baudot vasarīgo dienu, devāmies pastaigā uz Āgenskalnu. Ja vakar priecājos par burbuļiem, tad šodien par lellēm. Dzelzceļa muzejā bija Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla noslēgums. Dažas no tām bija tik dīvainas, ka tā nudien nav bērnu lieta. Bet izstāde tiešām lieliska. Tā nu staigājot noieti 10km. Tagad var drošu sirdi atgriezties uz dīvāna pie grāmatas. Ja vien tas prāts nebūtu nemierīgs dēļ tās veļmašīnas..