Cepeškrāsns

Un es, atrodoties labākajā domājamā vietā, izdomāju visu pasaules kārtību. "Aizliegtajā vēsturē" aprakstīts ka civilizācija ir eksistējusi un bijusi pamatīgi attīstījusies daudz agrāk kā mēs domājam. Tās attīstības līmenis ir bijis diezgan augsts un tie zinājuši ļoti daudz. Piemēram, vai zinājāt, ka piramīdas un Sfinksa ir izvietoti kaut kāda tur zvaigznāja formā?! Es to nezināju un pieļauju, ka jābūt ļoti gudram, lai varētu ko tādu zināt un precīzi atveidot izmantojot nenormāli smagus akmens bluķus sen, sen atpakaļ. Tad nu doma ir tāda, ka visa pasaule sastāv no apdeitiem...tā kā windowsam...viens labs- nākamais sliktāks. Un mūsdienu civilizācija šķietami ir viens no sliktajiem. Bet par to jau nebūtu jāpārdzīvo, jo mēs esam tāda pavisam neliela daļa no visa, un aizmirstot par sevi, bet par pasaules kārtību domājot, mums ir tikai jāpriecājās, ja nāks kāda globāla katastrofa, kas veiks sistēmas tīrīšanu un mūs, tāpat kā dinozaurus, aizslaucīs no zemes un uzinstalēs kādu jaunu, cerams labāku versiju, kur visi būs labi un neeksistēs ticība un varaskāre.

Pults ir atradusies!!! Varu mierīgi dzīvot tālāk..ahh- simple pleasures of life!

Pēdējā laikā naktīs nevaru aizmigt, ja nav fonā ieslegts tv. Savādāk pa galvu pārāk daudz domu šiverējas. Lieliski šeit man noder sleep funkcija. Bet tagad..tagad ir noticis šausmīgais neglābjamais. TV pults ir aizgājusi neceļos un nav atrodama. Visu māju esmu apgriezusi otrādi, bet viņa nav nekur redzama. Un manuāli nav iespējams uzlikt taimerīti. Kā nu es tagad aizmigšu..kā dzīvošu tālāk. Traģēdija!

Manā darbā ir viens trūkums- jāsmaida visiem un ar nopietnu ģīmi jāklausās viss ko viesi saka. Dažreiz tas ir forši, bet dažreiz nenormāli apnicīgi. Nedrīkst arī it kā klausīties privātas sarunas un kur nu vel iejaukties, kaut dažreiz nagi niez pateikt ko asu. Piemēram, tikko pastarpināti nācās klausīties, kā viens mellais priesteris recepcijā skalo vienai sievietei galvu. Tā nu abi tur ņēmās, runājās, lasīja un citēja bībeli utt. Tā jau it kā nekas traks, bet nu apnicīgi un uzbāzīgi. Visticamāk tas bija kāds jehoviešvecis, jo vairākas reizes ieminējās par naudas vai mantas ziedošanu baznīcai utt. Pats esot savu uzņēmumu atdevis, jo dievs tā licis. Tad viņa prasa kas tas par uzņēmumu un kāda sakritība- viesnīca, esot tāda pati kā mūsējā bijusi (interesanti ka iepriekšējās vizītēs viņš par nezināja kas ir check-outs, single, twins un vēl visādus viesnīcnieku vārdus) Tas uzreiz atsauc atmiņā ar jociņu, ka parasti cilvēki par savu dzīves vietu vai vārdu nosauc pirmo ko redz acu priekšā.
Un man nav iespējas nekur aizbēgt, jo grib vai negrib jāsēž šai sarunai blakus savā postenī un jāpatur savs viedoklis pie sevis!

Kopumā izsaku visnotaļ lielu neapmierinātību par ārā valdošo laiku. Man lūdzu sausas ielas un saulīti pie debesīm.

Ara ir auksts un kapnu telpas durvis ir no koka. Tagad vinas kaut kada veida ir sazverejusas un izpletusas ta, ka lai aiztaisitos kartigi, tad ir japieliek cilveku muskulu speks un nedaudz japagruz. Cilveku pofigisma del kolege uzlika pie durvim zimi (no abam pusem un 3 gandriz visiem saprotamajas valodas) ar lugumu pielietot savu speku un aizvert durvis kartigi.
Tad nu man sodien ir petijums, jo ir kameras abas puses durvim un ir labi redzams viss kas notiek.
Izpetiju, ka cilvekus var iedalit vairakas grupas:
1) tadi kas nemuzam neiedomasies aiztaisit durvis..rakstis vai neraksts lugumus vinji ir parak kruti, lai nedaudz piepuletos.
2) tadi, kas izlasis, bet vienalga netaisis durvis ciet
3) tadi, kas nelasa (varbut pirms manas mainjas sakuma jau bija paspejusi izlasit) bet katru reizi smuki aiztaisa durvis ciet.
4) tadi kas izlasa, pagruz durvis, pec 3 soliem saprot ka ar to nepietiek, iet atpakal un aiztaisa kartigi.

Kopuma es priecajos par tiem, kuri aiztaisa ritigi, jo tad man nesalst, nav jasauc apsargi un jadzena bezpajumtnieki, neviens nezog durvju klinkus un galu gala es varu mierigi atpusties.

Lasu krievu valodas vardnicu. Tiku lidz burtam A. Nebija ilgi jalasa, jo saja 1994.g. izdevuma uz burtu A ir nedaudz mazak ka 3 lapas puses (10,5x16,5cm). Interesanti ka veidotaji, jau ta mazaja vardu klasta, par nepieciesamiem zinat ir uzskatijusi tadus svarigus vardus ka pretkara, aviobaze, lidmasinu bazeskugis, automats un agronoms. Tiesam sie vardi ir loti noderigi (sarkastiska toni noteicu), ka obligati jaieliek! Interesanti kas mani sagaida talak!

Viss notiek ļoti lēnu, bet notiek.
-Mājā bardaks, atvienota gāzesplīs, lai var likt grīdu, bet licēju saķer vēderkaite un atkal viss apstājies. Aizņēmāmies elektrisko tējkannu, lai vismaz roltonus un tēju var uztaisīt, jo pirmstam man bija tikai uz gāzes sildāms čaiņiks un pāris reizes nācās ūdeni sildīt ar celtniecības fēnu. Nav diezko ērts process.
-Arī ar tiesību likšanu viss notiek tikpat lēni kā ar remontiem. Tagad cīnos ar skolas braukšanas eksāmenu, no kura vismaz figūras esmu jau nolikusi. Cerēju, ka tur tik paskatīsies aptuveni kā man rullējas, bet nē..vada pats skolas direktors, ņem un skaita un atzīmē visu gluži kā csdd un vēl vairāk. naudas kāsēji. Piegriezies jau pamatīgi, bet nu neatkāpšos. Gribas man to papīriņu.

Vakar bija absolūti jauka Ziemassvētku ballīte ar draugiem. Spēlējām katanu un vakara noslēgumā Bīrpongu, kur alus vietā bija karstvīns. Katram bija jāsagatavo mājasdarbs- prezentācija par 2011. gadu. Iepriekš tika veikta aptauja un tika piešķirtas nominācijas...nu tur gada ballīte, gada joks utt. Tā ka laiks tika pavadīts ļoti jauki atceroties visādus pasākumus. Pēc tam tika dalītas dāvaniņas. Es tiku pie plānotāja...jau otrā šajos ziemīšos (tas laikam mājiens, ka jāsāk ko plānot). Un kas ir pats svarīgākais- mēs beidzām pasākumu pietiekami laicīgi, lai to nesabojātu! Šis pasākums viennozīmīgi bija patīkams noslēgums visām Ziemassvētku pasēdēšanām.

Šodien nosecināju, ka man laikam būtu divi "ātrās notievēšanas" veidi- paralēli visiem pārējiem produktiem ir jādzer kafija un jāēd žāvētas aprikozes, jo no šīm lietām man vienmēr garantētas ātras kājas uz vietu, kur pat karalis iet kājām. Lai nu kā būtu, tas laikam nav tas labākais veids, tādēļ no uztura tiek izslēgtas aprikozes. Kafija šo godu būt melnā saraksta ir izpelnījusies jau no izseniem laikiem (priekā, iedzeru zaļo tēju ar piparmētras piegaršu).
Atliek vien turēties pie sava ūberkrutā rievotā riņķa griešanas un liegām gurnu kustībām domāt par to cik nu viss šis Ķīnas ražojums būs efektīvs..pagaidām tik vien ka zili sāni, bet dažreiz jau vajag sevi nedaudz pamocīt.

Pieprasu atlikt sniegu uz 2 nedēļām.

Vakar beidzot biju pie zobu higiēnista...vēl šodien priecājos. Nu vairs nav ne mazāko pierādījumu tam, ka es kādreiz pīpēju kā skurstenis un dzeru daudz melno tēju. Pēc šīs patīkamās procedūras izdomāju ieiet autoskolā un pamēģināt likt teorijas eksāmenu (ne pirmo reizi). Un urrā..man izdevās bija maksimāli pieļaujamā viena vienīgā kļūda, un nu man ir štampogs kartiņā, un vēl viens solis tuvāk tiesībām. Tā jau laikam ir, ja speciāli gatavojās un iet, tad nekas nesanāk, bet ja ar tādu nelielu "kā būs būs" sajūtu, tad uzreiz izdodas.

Jauku jums vakaru, es turpinu skatīties visas Zvaigžņu karu sērijas. Četras jau esmu noskatījusies. Šķiet ka visām sižets ir gandrīz vienāds, bet ir lietas, kuras dzīvē vienkārši ir jāredz. Nākamā lieta, ko nekad neesmu redzējusi ir Džeims Bonds..nu gan jau paspēšu.

Šodien bija beidzamā braukšanas nodarbība (tagad atliek tikai visādi eksāmeni). Ceļā uz tiesību iegūšanu nu stāv tikai mans slinkums noteikumu lasīšanā.
Bet vispār vēlējos palielīt savu instruktoru- Andris Raudulis (brauc ar mazdu..smuku..pelēku..mašīnas modeļus nepazīstu nejautājat...bija 4 durvis un 4 riteņi). Pirms tam pie stūres biju piesēdusies tieši 2x (abas vienā dienā, nedēļu pirms braukšanu sākšanas), kad gan mamma, gan tētis man pamācīja kā iedarbināt, stūrēt un kur kādi pedāļi stāv. Tātad biju pilnīgs dunduks. Pirmo braukšanu norunājām pie Uzvaras pieminekļa un turpat arī sākām visas pārējās. Braukšanas ilga pusotru stundu un vienmēr nobraucām no sākuma līdz beigām bez jebkādām liekām pīppauzēm un kavēšanām. Pirmajā reizē braukājām pa laukumu un es iemēģināju stūrēt un sajust, kas par zvēru tā mašīna ir. Nākamajā reizē jau grūtāk (tagad par to smiekli nāk) braucām uz Zaķusalu...tur viena tāda taisna iela..pa to braucu uz priekšu un atpakaļ un iemācījos kā uz ielas mašīnu apgriezt un kā uzsākt un apstāties..un atkal uzsākt un atkal apstāties. Tā ar katru reizi man klāt pielika kaut ko jaunu un palielināja grūtības pakāpi. Ja sākumā instruktors sēdēja pie stūres un aizveda mani uz vietu kur maza satiksme, tad pēc laikam pirmām 3 reizēm es to darīju pati un tiešām nobraucu visu braukšanai paredzēto pusotru stundu. Vienmēr pirms kāda sarežģītāka krustojuma apstājāmies, instruktors uzzīmēja kā būs jādara vai arī parādīja kā jāizbrauc un tad es to darīju pati..noteikti ar trīcošiem ceļiem. Arī braucot, ja pielaidu kādu kļūdu, tad viņš man uzzīmēja un pastāstīja kā vajag. Tātad instruktors ļoti pacietīgs, runā ne pa daudz, ne pa maz (pašai arī nekad nav paticis lieki pļurkstēt). Kopumā nobraucu 17x. Divas reizes bijām uz figūru laukuma. Pirmspēdejā braukšanā viņš bija izkopējis materiālus, kur sarakstītas atbildes uz visiem tiem jautājumiem, ko uzdos csdd pirms eksāmena..nu tur par protektoriem, lampiņām, kā ratu nomainīt utt. Pats parādīja, kas zem kaputa, kā kas izskatās. Man kā sievietei diezgan noderīgi. Vienojāmies ka pēdējā braukšanas reizē būs tāds kā eksāmens..vērtēja tāpat kā būtu vērtēts csdd eksī...tad nu šodien braucu kā dieviņš un pieļāvu tur kaut kādas vidēji rupjas un mazsvarīgas kļūdas, bet kopumā es būtu nolikusi. Parakstīja manu grāmatiņu un es smaidīga gāju mājās. Kā jau teicu, tagad tik jāsaņemas ar teorijas mācīšanos.

Krievu klasika viesnīcā:
1) iebrauks, visu gribēs lēti, bet ar lielāko luksu
2) 100x pārjautās internetam paroli un 101x noliks savu portatīvu, planšetnieku utt. uz recepcijas letes, lai nu es kārtīgi redzētu ka viņš māk lietot internetu un ir apgreidots ar visādam ierīcēm
3) vēl pārdesmit reizes mēģinās pieslēgties internetam, līdz beidzot es parādīšu kā...un man nezkāpēc sanāks ar pirmo
4) nosēdīsies pie recepcijas un skaipā apzvanīs visus savus radus un draugus Krievijā, lai tie zina, ka viņš ir ieradies Rīgā un neko nedara..tāpat vien staigājot apkārt (jāpiebilst, ka pēc iečekošanās ir bijis tikai internets nevis Rīgas ielas).

Un tā notiek regulāri ar dažādu dzimumu un vecumu un maka biezuma krieviem.

Lasu "Ilustrētajā zinātnē" par kurpēm kuras dabā pilnīgi sadalās un ierokot tās zemē virs tām uzzied magones vai mārpuķītes, jo tajās ir iestrādāta neliela sēklu paciņa. Tā ir tik lieliska ideja. Vēl varētu sāk ražot šādus plastmasas maisiņus, jo tad grāvmalas būtu daudz skaistākas. 

Tā kā man ir tikai viena brīvdiena, tad iešu mājās un špaktelēšu sienas. Šis remonts ir nedaudz ieildzis un ir jādara, lai kaut ko izdarītu. Vienīgā nelaime no špaktelēšanas ir tā, ka man pēc tās liekas, ka es esmu izžuvusi, jo āda paliek ārprātā sausa.
Mierinu sevi ar domu, ka beigās man būs skaista virtuve!

1) Šlesera reformu partija! nu vēl seklāk jau nevar!

Lēnā garā virzos uz priekšu ar savu autovadītāja tiesību likšanu. Skolas eksāmenu kārtoju vienreiz un nenokārtoju, bet drīz iešu atkal un nu jau vēl gudrāka. Ik pa laikam papildu CSDD mājaslapā esošo eksāmenu. Vakar pirmo reizi sanāca ar 0 kļūdām :) Cerams, ka skolas eksī ar tā veiksies.
Arī ik pa laikam piesēžos pie stūres. Šodien iemācījos (vismaz pašai likās ka man baigi kruti sanākt) braukt visādas figūras. Un līdz ar šodienas notokušo brukšanas reizi, esmu izbraukusi minimālo braukšanu skaitu 7(14)...tagad laikam būs jāsāk čīkstēt instruktoram, lai laiž uz eksāmenu (pati protams apzinos, ka man vēl diezgan kļūdas braukšanā, bet nu jāsāk jau likt viņam manīt, ka neesmu naudas maiss).
Bet pa lielam viss ir baigi forši!

p.s. mans kaķis māk kustināt vienu ausi un uztaisīt varen šķību seju! Smieklīgi!

Kompis lēnām gaida savu nāves dienu...vai arī atdzimšanas. Šodien atkal uzleca zilais nāves ekrāns...un ik pa laikam viņš man uzdzied ritmisku cik cik cik cik cik. Labi ka visas bildītes un papīriņi jau smuki noglabāti arī citur.

Ir uznācis absolūtais slinkums ko šeit rakstīt. Esmu pēkšņi apjēgusi ka ir jau augusta beigas un nu cenšos vēl saķert vasaras sajūtas. (man gan ļoti patīk arī krāsaini saulainais rudens, kas ir mans mīļākais gadalaiks..protams saulainās dienās).
Esmu arī līdz matu galiņiem ar putekļiem, pielipusi pārmaiņus pie špakteļlāpstiņas, celtniecības fēna vai abiem vienlaicīgi. Mājās tiek remontēta virtuve. Tas protams rada daudz dažādas neērtības. Šķiet ka pēc šī notikuma regulāri mazgāšu traukus, jo tagad tas tiek darīts pēc katras tējošanas tik bieži ka brīžiem šķiet ka to vien daru kā mazgāju traukus. Bet- skaistums prasa upurus!
Arī tiesību iegūšana ar visām teorijām un braukāšanām prasa daudz laiku (vairāk gan laiku patērē visādu nejēdzību izdomāšana un darīšana, lai tikai nebūtu jādara tas kas tiešām ir jādara!). Bet kopumā viss ir baigi forši un dzīve joprojām ir skaista.