Ceturtā diena ar breketēm. Kā es jūtos? Dranķīgi. Ja vēl ar izskatu es sāku aprast (cik nu tas iespējams...vairs negribas ellīgi iekliegties katru reizi, kad paskatos spogulī), tad sāp gan ellīgi. Pārtieku no pretsāpju tabletēm un ļoti, ļoti mīkstiem produktiem. Banāns jau gandrīz vai ir uz robežas ar `pārāk ciets`. Toties pusdienās tiek notestētas visādas zupas. Vakar piemēram Pusdienotāju klubs pārsteidza ar lielisku zaļo zirņu un piparmētru zupu. Izklausās intesesanti, bet garša bija ļoti laba. Vēl izmaiņa režīmā ir tā, ka es kā saldumu neēdāja paņēmu arī desertu, jo tas izskatījās ļoti mīksts..pēc šāda principa arī tiek veikta visas pārtikas atlase.
Visās lietās jāmeklē pozitīvais- varbūt nometīšu kādu lieko kilogramu ar savu jauno ēšanas režīmu. Vēlāk patentēšu `mīksto diētu`, rakstīšu grāmatas un reklamēšu tāpat kā visas pārējās kulta diētas ar kurām dāmas aizraujas. Ceļš uz pirmo miljonu breketēm bruģēts.