Brīvdienas kā vienmēr ir paskrējušas nemantot. Tāpat kā pēdējie 2 mēneši, kas ir bijuši pilni notikumu un sajūtu. Šīs brīvdienas sākās piektdien pēc darba, kad devos ciemos. Plānā Vecrīgas apmeklējums, kas tika arī veiksmīgi izdarīts. Pirms tam protams iesildīšanās mājās. Šoreiz ar viegli triceklīgiem želejšotiem, kas bija ietaisīti apelsīnos un mandarīnos. Tā nu ballīte un danči līdz rītam. Viss kā jau klasikai piederas, beidzās ar `maķīti`. Nākamā diena pazuda sagurumā, bet lai atgūtu nokavēto, vakar devāmies pastaigā uz Līgatni. Galu galā bija jāķer tās pāris stundas saules, jo pārējā laikā vien pelēks nogurums klāj zemi. Tad nu sniega prieki un pastaiga pa takām, lidošana kupenā, saulīšu griešana uz ledus klāta stāvlaukuma, koku kratīšana un sniega bēršana virsū, šūpošanās un mēles likšana pie metāla. Vēl tikai trūka klasiskie eņģelīši sniegā, bet mēs jau paši tādi!