Brīvdienās bija lieliskas. Bet tā jau laikam ir vienmēr, kad ir daudz patīkamu notikumu. No darba tiku vaļā jau ceturtdien un agrāk kā parasti, lai dotos uz Mazsalacu. Galā neliela vakara pastaiga pa vietējām ieliņām uz dzelzceļa tiltu (nē, sliedes tur sen vairs nav)
Jūs nevarat iedomāties to smaržu, kas visapkārt. Ilgi gaidītais pavasaris!
Nākamā rīta pucēšanās, jo devāmies uz kāzām. Tās notika Burtnieku muižas parka terasē. Tā kā dekorators bija pastrādājis izcili, tad šķita ka skaistākās vietas šai dienā nav! Un acis man periodiski palika pavisam miklas. Uz vecumu palieku pavisam viegli aizkustināma..Talāk jau ceļš uz ballīti, kas notika Springsļu dzirnavās kaut kur pie Augšlīgatnes. Šī arī lieliska vieta. Balle, danči un pārējās izdarības kā jau piedienas. Laiks ideāls un otrās dienas laiskošanās vēl labāka. Tomēr šo vietu nomainījām un devāmies uz Plostnieku svētkiem. Tur ballīte turpinās, spēlē tie paši kāzu muzikanti un daļa kāzu viesu arī šeit. Tiek griezti danči un tukšots balzāmiņš. Lēnu garu pienāk rīts un pēdējā brīvdiena, kurā nolēmu biedēt kaimiņus ar savu bālo ādu. Nedaudz sārtumu ieguvu- pavisam nedaudz. Vajadzēja laikam divas dobes ravēt, lai iegūtu veselīga cilvēka krāsas toni.
Vakarā protams negribēta došanās uz Rīgu un mans vienas dienas atvaļinājums galā.
Vakar, lai mierinātu savas pirmdienu mokas, devāmies uz Lucavsalu pastaigā. Tur arī smaržoja kā Mazsalacā, vienīgā atšķirība tā, ka šeit sastapām bebru.