šodien jūtamies saguruši no bioloģiskās daudzveidības un mētājamies gultā (esmu pabeigusi stiklus un iesākusi tepat nopirkto*, ļ, kruta abi divi).
šodien arī sapratu, ka tomēr izjūtu diskomfortu, atrodoties vidē, kurai neklājas tik labi kā tai, kuru es apdzīvoju (man ir kaut kāds patoloģisks skaudības iztrūkums kombinācijā ar hiperatbildību/mistisku vainas sajūtu). ja es būtu rietumeiropiete, šķiet, sen salūztu zem baltā cilvēka sloga. bet tā mierinu sevi, ka tomēr arī nāku no ekonomiski atpalikušā reģiona. lai gan nav patīkami just, ka tevi čakarē (protams, protams, esam saskārušies arī ar nesavtīgu interesi un vēlmi palīdzēt, ieteikt, parādīt, bet, teiksim tā, nedaudz mazāk). gruzīni, izrādās, melo apbrīnojami identiski (nez, vai citi arī?). neliela pauze, skatiens pār plecu, it kā iedvesmu meklējot, un tad - meli (pārsvarā par preču un pakalpojumu cenu). taču viņi ir arī naivi, jo uzreiz notic tam, ka: bet vakar es (piemēram) nobraucu šādu pašu attālumu par (50-70% mazāka cena).

*https://www.goodreads.com/book/show/33687.Eastward_to_Tartary