mēs esam tādi lūzeri: neredzējām ne kā desēdāji dzenā vegānus, ne kā mācītāji močī rokerus:

http://www.apsny.ge/2016/soc/1465106033.php (vajadzēja tak saņemties un aiziet uz to tiamat!!!!)

vispār jā, žēl, ka neesmu sakrālās arhitektūras un citu kulta vietu entuziasts; to te ir vairāk, nekā badīgo taksistu. brīžiem ir smieklīgi - kāds pops sāka šausmīgi brēkt un mētāt rokas, redzēdams, ka paceļu fočiku pilnīgā čuhņā. izrādās, svētais kalns. tak, mīļo cilvēk, tavs kalns man bijis nebijis, es fočēju bomžatņiku gleznaino lauku namiņu tā pakājē.
toties nofočējām lūgšanu koku citā čuhņā. ap katru zaru tam apsieta lentīte. auduma iztrūkumu kompensēja krāsainā celofāna strēmelītes.

***

uz drūmākas nots - nez, vai tie zīdaiņi, ko staipa līdzi, ubagojot metro vilcienos (nevar izbraukt ne pāris stacijas, lai) ir ģeniāla imitācija vai vnk zem kāda heroīna? tik nekustīgi