inčīgi, ka vīrieši no šķietami ahūna patriarhālām valstīm (š.g. šrilanka un irāka) ir tik advancēti mājas darbos (taisa ēst no 0, un tiešām taisa, ieskaitot visas mērces ntajām garšvielām, nevis pelmeņus no pakas*, un pēc tam visu sakopj un izšrubina, nevis piecūko plīti un nomet traukus izlietnē, kā es).

*vituvē, kurā es jūtos kā bez rokām, jo te nav ne elektriskā čaiņika, ne blendera, nekā, pāris katli un karotes.

bet ko viņi te dara? sākumā domāju, ka viesstrādnieki, bet neizskatās, ka viņi ietu uz darbu vai vispār jebkur (tātad diez vai ir arī tūristi). risina bezgalīgās telefonkonferences ar radiem un draugiem dzimtenē, klausās pa mabilku visādu bolivudu un dzied līdzi. pīpē nenormālos kvantumos. bēgļi? no irākas vēl varbūt, bet no šrilankas?

gruzīņu vīrieši savukārt staigā apskāvušies kā tādi geji, un pat neizskatās piedzērušies (kur skatās tikumības policija?) bērni spēlējas baros vēl labu laiku pēc saulrieta (kur skatās juvenālā justīcija?), sakiet, kad jūs pēdējo reizi redzējāt latvijā bērnus spēlējāmies uz ielas? un pat ne tādos pāķos kā vecmīlgrāvis, bet pilsētgalvas centrā?