jau nedēļu dzīvojam interesantos apstākļos. visa santehnika izskatās daļēji aizdambējusies, bet ar svārstībām, jo citreiz atkal nav aizdambējusies. stresa nav, nav arī vēlmes histēriski meklēt santehniķi, tuvojoties lieldienām (ja nu vienīgi kādu nesvinošu, nedzerošu jehovieti?). kurmis problēmu neatrisināja, toties izēdās cauri virtuves trubai - tas nekas, pēc 50 gadiem tā jau sen ir pelnījusi pensiju, turklāt, mazgājot traukus, vienmēr var palikt apakšā spaini.

bet šodiena bija pavisam priecīga - brēkdama no blakusdzīvokļa iznesās benita. starp visiem aaa!, un man sirds stājas!, un visa diena sabojāta! sapratām, ka viss pamazām dambējas ciet arī viņai. pirmkārt, vienmēr ir patīkami, kad streso kāds cits, bet ne tu; otrkārt, tas nozīmē, ka tā ir pavisam globāla problēma, attiecīgi, varu netēlot vienīgo glābēju un what not.

UPD. o, spriežot pēc kanalizācijas lūkas, mājas iedzīvotāji metuši podos viskautko interesantu (šoreiz vismaz ne dvieļus un pamperus)!