Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2016-03-09 09:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
gidīgi sakot, izlasot to slaveno rakstu par emocionālo darbu, es arī paraustīju plecus un nodomāju какой хуйней страдают люди.

bet nu, nav tā, ka pasaule nepamana manu atteikšanos veikt to darbu no labās sirds dziļumiem vai kā tur bija. droši vien tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc no noteiktas cilvēku grupas esmu saņēmusi epitetus: tu esi salta, tu esi leduskaraliene ar stikla lauskām acīs un pat: tu esi cūka!, bet "labajos" laikos - partizāniski piegādātu grāmatu "kā aprūpēt un pabarot vīrieti"* un citus pārsteigumiņus.
noteikta cilvēku grupa no manas puses, labi, bez eifēmismiem - pēteronkuļi no manas puses - noteikti domā ko līdzīgu, tikai viņiem nav nekādas iespējas nogādāt līdz manīm savu viedokli, muahahā.

ieteikumu nav, komentāru nav.

*tas droši vien arī bija sociālais darbs no labās sirds dzīlēm, ko es nespēju novērtēt un atdarīt ar to pašu


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mufs
2016-03-10 10:45 (saite)
hah.man māte ir tas trieciennieks vairāk laikam, bet gadiem borējot esmu iestāsījusi,ka uzturēt attiecības ar cilvēkiem,kas besī, neredzu jēgu un viņa pat no manis ' mācās" , diemžēl uznāk kautkādi sentimenti no sērijas " ko tad uz dzīves beigām..."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?