rotu sakarā atcerējos jaunības dienu baiku. uz skolas beigšanu vecvecāki no tēva puses, ko pirms tam redzēju maz un pēc tam - nemaz (viņu interese par mazmeitas personu bija īsa un gaistoša) uzdāvināja man zelta rokassprādzi, vairākkārt uzsvērdami, ka tā čista ir no ZELTA un ļoti DĀRGA. pēc izlaiduma, daudz nedomājot, aizstiepu to uz lombardu, jo rotas nenēsāju, bet kešs vienmēr noder. izrādījās, ka rokassprādze ir kaut kāds apzeltīts alumīnijs :(

man šķiet, mēs ar maniem radiem esam totāli viens otra vērti.