Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2016-02-05 10:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:valentīndiena tuvojas

(jā, ja sakarā ar mīlu pret vīru es izjūtu kaunu ne vienmēr, tad sakarā ar to, ka esam precējušies - gandrīz_vienmēr. palīdz pārvarēt tas, ka stāstu sev un citiem, ka patiesībā esam civillaulībā, jo civili aizgājām uz zagsu parakstīt papīrus. jā, lepnums, iedomātais pārākums un citas sliktas lietas, bet nekad, Nekad nav gribējies piederēt tai kastai, kas uzskata, ka tāpēc, ka viņi (viņas!) izveica balagānu ar kleitu, briljantu un vakara vadītāju kseniju zažigalkinu, viņu attiecībās tagad viss maģiski ir Pavisam Savādāk un vispār labāk, nekā tiem, kas vnk pišas pa krūmiem/sametušies kopīgai īres maksai)



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]illumine
2016-02-06 12:45 (saite)
Es savukārt pazīstu cilvēkus, kas dzīvo kopā jau 15 gadus, divi pusaugu bērni, sieviete saka, ka vīrs raustās precēties. Kā reizi no tā ultimate commitment, kas zemāk te aprakstīts. Un tad man savukārt ir ļoti žēl. Ir pat tādi, kas saka, ka neprecēsies, jo ja nu tomēr nav īstais. Ibio, kāds vēl tur īstais? Ja nav pārliecības, ko tad vispār dzīvo kopā? Bet nu, katram savs, kā jau es teicu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-02-06 12:49 (saite)
bet tas taču ir tas pats gadījums, ko es aprakstu :) cilvēks, kurš uzskata, ka otrs cilvēks ir gana labs kopdzīvei, bet precēšanās, tas, lūk, ir kaut kas Ūber.

(man gan šķiet dīvaini, ka kādam (šai sievietei, piemēram) varētu būt tik nozīmīgi precēties, bet, no otras puses, ja apzinies, ka vnk esi iedalīta kastā not good enough, tad nu jā...)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?