antarctica starts here

5. Februāris 2016

09:19

runājot par pežas vārdiem (nelinkošu, jo zematslēgas ieraksts), es, hoķ ubei, neko neatceros par bērnību (pārāk jau nu sen tas bija), toties labi atceros, kā izgāja manai jaunības draudzenei b.

b. ar draugu atradās gultā pēc seksa, un viņiem izvērtās šāds dialogs:

draugs: kā klājas tavam kaķītim?
b.: smird, čurā visās vietās.

(redz, b. patiešām bija runcis. izcili pretīgs)

10:25

(jā, ja sakarā ar mīlu pret vīru es izjūtu kaunu ne vienmēr, tad sakarā ar to, ka esam precējušies - gandrīz_vienmēr. palīdz pārvarēt tas, ka stāstu sev un citiem, ka patiesībā esam civillaulībā, jo civili aizgājām uz zagsu parakstīt papīrus. jā, lepnums, iedomātais pārākums un citas sliktas lietas, bet nekad, Nekad nav gribējies piederēt tai kastai, kas uzskata, ka tāpēc, ka viņi (viņas!) izveica balagānu ar kleitu, briljantu un vakara vadītāju kseniju zažigalkinu, viņu attiecībās tagad viss maģiski ir Pavisam Savādāk un vispār labāk, nekā tiem, kas vnk pišas pa krūmiem/sametušies kopīgai īres maksai)
Powered by Sviesta Ciba