nozagtie gadi, tie ir šitentie, kurus esmu pavadījusi bešoties par malkas/gāzes piegādātājiem, netīrītiem skursteņiem, dūmojošām krāsnīm, zaglīgiem kaimiņiem un citu šņagu.

no rīta vēl atsūtīja dienas darbu uz 125 eiro, bet, kamēr biju dušā, izrādījās, ka kļūda. nolēmu nekad vairs necelties, ielīdu atpakaļ gultā ar laptopu un lēnām grabināju mazdarbu, un besījos, ka negribas pat darīt neko no tā, kas piedien tādām dienām (dzert nevelk, citas narkotikas jāceļas un jāmeklē, seriāli joprojām garlaiko). piecēlos, uztaisīju ēst, izdomāju, ka traukus mazgāt nav vērts, jo gan jau krāsns atdzīvināšanas otrajā dublī atkal apputēs visa māja

kaut kā hrenova dzīvoju, kaut kā nepareizi