kopš jautrā pavasara ugunsgrēka tiek mēģināts skursteni tomēr ņemt un iztīrīt, taču tas ir visai problemātiski, jo, ņemot vērā mājas nesankcionēto statusu un pārsteidzošo biodiversitāti dzīvokļu apkures sistēmās, kā arī visu iespējamo ugunsdrošības noteikumu ingnorēšanu, neviens slauķis īsti nevēlas uzņemties šādu atbildību. un citi līdzīgi gadījumi. plāns a) pierunāt tomēr vietējos kapeiku pisējus pieteikties pie kāda apsaimniekotāja, kas jūtami atvieglotu dzīvi, plāns q) būt budzim un nodrošināt savu un tikai un vienīgi savu labklājību ---> čaulas ielikšana ugunsvadā piemēram, izmaksātu ap 700 eirām... vai vispār pāriet uz elektrību... bet tas sīkums ---> sīkums toties nav tas, ka visi kaimiņi joprojām laimīgi apdraudētu mani tālāk (tiesa, vismaz būtu papīrs, ko uzrādīt apdrošinātājam), plāns w) pārdot īpašumu par mazām naudām (lielas neļauj prasīt sirdsapapziņa) un doties pasaulē laimi meklēt (tikai kur lai atrod nostūri, kur kapeikpišana drošības un komforta jautājumos nav tik ļoti izplatīta).