Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2014-01-10 06:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
lūk, piemēram, m. uzskata, ka es cenšos pakļaut viņu savai gribai.
patiesi, es vēlos būt kopā ar cilvēku, kas nekrīt epileptiskās lēkmēs, nehalucinē, nesūdzas par bezspēku un elpas trūkumu 10 stundas no vietas. no šādām individualitātes iezīmēm es labprāt viņu atbrīvotu, pārvēršoties par teroristi un monstru.

m. nesaprot, kur ir probza, jo viņa tēvs bija alkāns ar izbirušiem zobiem, kuņģa čūlu un ko tik vēl ne, un, neviena netraucēts, laimīgi nomira 44 gadu vecumā, tāpat kā abi viņa vectēvi.
plus, jāatzīst, ka esmu mazliet īgna par faktu, ka man ir jāpiķo katram ārstam 30-50 eiro [jo tas ir "vajadzīgs man, ne viņam"+tāpat kā viņš ir pārāk kruts, lai uz slimnīcu brauktu ar ātrajiem, ne taksi, viņš ir pārāk kruts, lai ārstētos sistēmā pa_leeto], bet m. var atļauties par "ietaupīto naudu" nopirkt jaunu 12 stīgu ģitāru.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Diāna
(Anonīms)
2014-01-10 12:18 (saite)
Es esmu pilnīgā šokā par to komentāru, trešo, ja nemaldos, vai ceturto.

Te jau cibā var labi redzēt, kā tā problēma pamazām eskalējusi no siltas mīlestības līdz raizēm, žēlumam un beidzot līdz aizkaitinājumam un spēku izsīkumam. Ja vēl spēkā, ko agrāk esi teikusi, ka kādreiz domā arī līdz bērniem nonākt, tad ir taču bišķi arī pragmatisms jāpieslēdz - kādas būs izredzes bērnus kaut vai pie ārsta kādreiz aizvest, ja tēvs uzvedas tik bezatbildīgi un egoistiski pret savu veselību. Bet pat bez visiem bērniem - kā vārdā gan būtu jākrāmējas ar cilvēku, kurš negrib, ka ar viņu krāmējas? Tā jau tie līdzatkarīgie rodas, un arī tie, kas postulē, ka viņiem pašiem nekas nav vajadzīgs kā tikai aptekāšana un uzturēšana. Ja nav kazai piena, tad nav. (protams, smagi, un, protams, ļoti nepatīkama situācija, šaubu nav.)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?