Diāna
Es esmu pilnīgā šokā par to komentāru, trešo, ja nemaldos, vai ceturto.

Te jau cibā var labi redzēt, kā tā problēma pamazām eskalējusi no siltas mīlestības līdz raizēm, žēlumam un beidzot līdz aizkaitinājumam un spēku izsīkumam. Ja vēl spēkā, ko agrāk esi teikusi, ka kādreiz domā arī līdz bērniem nonākt, tad ir taču bišķi arī pragmatisms jāpieslēdz - kādas būs izredzes bērnus kaut vai pie ārsta kādreiz aizvest, ja tēvs uzvedas tik bezatbildīgi un egoistiski pret savu veselību. Bet pat bez visiem bērniem - kā vārdā gan būtu jākrāmējas ar cilvēku, kurš negrib, ka ar viņu krāmējas? Tā jau tie līdzatkarīgie rodas, un arī tie, kas postulē, ka viņiem pašiem nekas nav vajadzīgs kā tikai aptekāšana un uzturēšana. Ja nav kazai piena, tad nav. (protams, smagi, un, protams, ļoti nepatīkama situācija, šaubu nav.)