lūk, piemēram, m. uzskata, ka es cenšos pakļaut viņu savai gribai.
patiesi, es vēlos būt kopā ar cilvēku, kas nekrīt epileptiskās lēkmēs, nehalucinē, nesūdzas par bezspēku un elpas trūkumu 10 stundas no vietas. no šādām individualitātes iezīmēm es labprāt viņu atbrīvotu, pārvēršoties par teroristi un monstru.

m. nesaprot, kur ir probza, jo viņa tēvs bija alkāns ar izbirušiem zobiem, kuņģa čūlu un ko tik vēl ne, un, neviena netraucēts, laimīgi nomira 44 gadu vecumā, tāpat kā abi viņa vectēvi.
plus, jāatzīst, ka esmu mazliet īgna par faktu, ka man ir jāpiķo katram ārstam 30-50 eiro [jo tas ir "vajadzīgs man, ne viņam"+tāpat kā viņš ir pārāk kruts, lai uz slimnīcu brauktu ar ātrajiem, ne taksi, viņš ir pārāk kruts, lai ārstētos sistēmā pa_leeto], bet m. var atļauties par "ietaupīto naudu" nopirkt jaunu 12 stīgu ģitāru.