šodien nolēmu studijas šajā maģistratūrā vairs neturpināt. "cik tad daudz vairs atlicis", bet patiesībā pietiekoši, līdz nākamā gada jūnijam, un nodzīvot katru no šī pusgada+ dienām ar riebumu, nicinājumu, sajūtu, ka dzīve paiet velti utt utml es nevēlos.
kā arī uzklausu ieteikumus par ripas izrakstošiem dakteriem+efektīgākām ripām, jo ir jāsaved kārtībā galva un nervi, lai vispār spētu pārdomāt notiekošo un joka pēc neizdomātu savā dzīvē pamest vēl kaut ko. vai, ja tomēr pamest, tad ar skaidru galvu un netrīcošām rokām.