bija vērts nosvilināt cietni, lai konstatētu, ka tās figņas, ko es aizvēsturē uzinstalēju, lai klausītos last fm radio na haļavu, tiešām darbojas. vēl ir patīkami, ka aizgājuši nebūtībā megabaiti ar nesašķirotām bildēm, un nevienam tas vairs nebūs jādara. vēl ir patīkami, ka man nekad mūžā nav bijis neviens svarīgs dokuments, ko pazaudēt.
un jaunu datoru es nepirkšu, skuju. nopirkšu jaunu cietni un iebāzīšu tajā pašā kastē, jo man patīk reciklēt [vienīgi žēl, ka tad es vairs nebūšu vienīgais cilvēks visumā ar 80 gb cietni, jo tādus, šķiet, vairs neražo...]. arī šo rezerves datoru es savulaik nopirku tāpēc, ka vecs un renovēts.
vēl es "kāds es ahūns dabas bērns" ietvaros matus nu jau pāris mēnešus mazgāju ar māliem un pie šampūniem atgriezties tuvākajā desmitgadē neplānoju. ā, un skaloju ar etiķi. nē, es vēl nemēsloju pašaudzētas piparmētras ar pašas fekālijām, bet ko var zināt.