kaut arī maksa par taksometru šeit ir trīsreiz lielāka nekā parīzē... pēc neskaitāmu gadu ilgas mētāšanās karu un nedrošības jūrā latvietis naudu tērē kā jūrnieks, kas ticis krastā.

kopumā pastāv miers un drošība, bet katrs amats, ko ieņem krievs vai vācietis, ir pakļauts uzbrukumiem. tā kā mana apmeklējuma laikā krievu teātris lielākoties bija pārpildīts, bet latviešu - gandrīz tukšs, kādam entuziastam šķita apsrātīgi nodzēst gaismekļus un izšaut ar revolveri pa pūļa galvām.
no otras puses, valdība, pieņemot, ka pēc brīvības iegūšanas daudzi pilsoņi vēlēsies mainīt vārdus, atvēra kantori tieši šim nolūkam. kad vienīgā apmeklētāja vēlējās savu latviešu vārdu nomainīt pret vācu, kantoris tika slēgts.

agrārreformas pretinieki uzstājīgi apgalvo, ka cilvēku stāvokļa uzlabošanai sekos gaļas un lauksaimniecības produktu pasliktināšanās.

betonētā artilērijas novietne aizmugurē aizsista ar dēļiem, un tajā ierīkots logs. vienā šādā mītnē dzīvoja sieviete ar savu dēlu, un abi, šķiet, bija apmierināti; viņiem bija saulespuķu dārzs un uzticams, bet aizdomu pilns suns.

lai cik liela būtu lauksaimniecības nozīme latvijā, tā pie baltijas jūras nav sevišķi iespaidīga. ļaudis ģērbjas drūmos toņos un nevalkā atšķirīgus tērpus, ja neskaita attālus reģionus, tādus kā rucava un nīca, un ne mežos, ne laukos nav gaidītā majestātiskuma.

latvijas parāds savām sievietēm ir nenovērtējams. gluži kā mazie, pieticīgie latvijas zirdziņi, kuri izskata zinā līdzinās sibīrijas un centrālāzijas pinkainajiem tarpāniem, viņas neizskatās lieliski - bet ir lieliskas... viņas vada ratus, novāc linus, savāc graudus, kopj lielopus, slauka ielas, velk ratiņus, vada viesnīcas, ielu tirgus, lauku veikalus, saslauka āģu skaidas un tiek galā ar kokmateriāliem.