lai cik ļoti es netaščītos ikdienā no "re, ko es varu! re, ko es varu vēl vairāk!", stāvot ar eglīti podiņā* vienā rokā un vairākiem kg visādu ēdamlietu otrā, es tomēr nolēmu neizvirst un izsaucu taksi.

*akcijas "izglāb vismaz vienu koku, pavasarī pārstādot mežā" ietvaros pirmo reizi mūžā nopirku ziemsvētku egli. ja izdosies, nākamgad būs jānopērk nocirstā egle vulgaris un jāpacenšas izdzīt saknes. ja izdosies arī tas, ķeršos klāt koka mēbelēm.

citās ziņās - uzminiet, kurai galvenai zubrilai sādžā nebūs janvāra sesijas, jo viss ir nokārtots semestra laikā?