nezinu, intereses pēc, piemēram, eksperimentālā kārtā jāsalauž sev abas kājas vai jādabū kāda tuberkolōze, būtu interesanti zināt, vai arī tad uzmanības levelis būtu nulle. līdz šim nekas no mega notikušajiem sūdiem nav bijis tā vērts, lai man tiktu kaut pusprocents atbalsta, kā raksta viena cibiņa freidlistē [bez vārda, jo zematslēgas ieraksts], a man atliek tikai piebalsot.

pēdējo reizi mēģināju runāt ar cilvēku pirms mēnešiem, par niekiem ķipa [es arī tagad runāju par niekiem, jo atklātība čo-ta neatmaksājas] - par to, ka manas ex-kurluma zāles deva tādu nepatīkamu blakni kā absolūtu un nepārtrauktu psihozi, kas kombinācijā ar visādām sadzīviskām figņām darīja manu totāli nedarbspējīgu, kas ir hujova, jo darbus-ta neviens nav atcēlis. kā atbildi izdzirdēju, ka manam draugam ar mani droši vien ļoti grūti, naaabadziņš.

vispār nafigam makšķerēt pēc empātijas, ja tāpat nekad un nekā un neko.