m. vakar pārmeta man, ka es ar elektriķi runāju uzbrūkoši un aizdomīgi [es patiešām tā mēdzu runāt, bet mani līdz tam ir jānoved; ar šo, man likās, es runāju gluži normāli, jo viņš atnāca laikā, necentās iekniebt pupā, nelika vārīt putru],
tāpēc nopirku pušķi no tantuka uz brīvības/lāčplēša stūra [tantuks ir tehnoloģiski advancējies, bez puķu tirgošanas reklamē "te es esmu internetā" un vicina izdrukas] un uzdāvināju to sekretārei kursos [sekretāre nebija nepriecīga, bet man čo-ta tāpat labāk nepalika].