naktī censoņi atkal izdauzījuši pieturas stiklus, šoreiz ar to figņu, kas norāda, ka notiek ceļa remonts. šajā sakarā es nesaprotu divas lietas:

1) kāpēc mūsmājas pendžas, kuri zina pat to, kad un kā es šņaucu degunu, un neguļ nekad, neziņoja mentiem. stikls ir biezs, izsišanas process - laikietilpīgs, jo ļoti lēni un grūti, bet no sitieniem un brēcieniem pamodos pat es, tiesa, mazliet par vēlu - palūrot pa logu, neieraudzīju nevienu, arī izdauzītos stiklus pamanīju tikai no rīta. dzīvesbriedis nepamodās vispār, mums ir pamatīgs festivālu rūdījums [o, dīdžeju pults pirmajā juodaragī un mūsu telts pie tās!].

2) kāpēc pieturas un citi koplietošanas objekti vispār jāiestiklo. mēs esam tādi dīvaini cilvēki, paši pūtam paši degam, paši demolējam, paši pēc tam ar saviem nodokļiem par to maksājam. mēs esam pelnījuši neizlaužamos materiālus, materiālus ar slepenām lamatām vai vispār nekādus.