esmu ārprātā īgna un vēlu pamodusies [kas principā ir =, jo vienmēr, kad mostos tik vēlu, jūtos kā multenes "sūnu ciema zēni" personāže [kura žāvājas un izber mēslus turpat aiz lieveņa] un resna arī turklāt]. pirmajās piecās minūtēs pēc pamošanās jau biju sacerējusi kādus pārdesmit ierakstus, kas atmasko visu uz pasaules, bet lai jau pasaule dus mierā.

ļoti kaitina mani melnstrādnieki, kuriem, šķiet, joprojām nav beigušies pjāņi un kuri ir pazuduši pavisam.

m. piedāvā precēties un pieņemt kopīgu uzvārdu - pampuļi. es esmu gandrīz vai ar mieru.