pēdējās divās dienās vienā laidā staigāju botās un trenuškās, un blenderējos ar rajonu,
spēlēju badmintonu trijatā ar dzīvesbriedi un vējšššu, kurš spēlē labāk par mums abiem, jo mēs krītam sīkdzīvnieku alās un belžam ar raketi sev pa pieri
un lasu [visbiežāk izlases kārtībā] nelaimīgo un nepabeigto skūpstu. lenora pieprasīja no manis revjū; teorētiski un pieklājības labad vajadzētu izlasīt līdz beigam, betnulabi. man ļoti patīk, ka afigenna romantiskā un nekonkrētā vidē pazib vietējais kolorīts - te krutais vampīrs taisa mīļotai meitenei roltonu [un pārsimts lpp tālāk - viņa viņam], te krutajam vampīram par nemaksāšanu atslēdz elektrību.
vēl uzmanības vērta ir valoda valodiņa. tas pats, kas ar kantora trešās kategorijas tulku garadarbiem - es mierīgi varu iedomāties, kas tur bija angliski, bet kāpēc latviski tas ir jāsaka tā?! oh, wait... nepabeigtais skūpsts taču nav tulkojums!!

upd. lenora teica, ka grāmata esot "smieklīga un garlaicīga". viedi vārdi. karoče, ja gribas palasīt krutu latviešu fentezī, lasiet labāk ivaru vīku.