Darbs un laika trūkums, tik šausmīgi nomāc manu personību.
Man tur vislaik ir pašnāvnieciskas domas, par savu bezjēdzīgo eksistenci.
Nu bet nav jau arī neviens, kas spētu viņas novērst.
Tas nav pozitīvi. Tā uztvert lietas..
Bet tas nekas, gan jau, ka ir vēl daudz cilvēki,
kas arī tāpat jūtās nedzīvi.. :)
(mazliet pozitīvāk jau)