Comments: |
| From: | str |
Date: | November 7th, 2011 - 08:51 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nevaru iedomāties, ko var added accountig?
Radošiem gramatvēdiem var 'add' diezgan daudz saviem klientiem.
From: | chaika |
Date: | November 7th, 2011 - 09:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
High nerves added darbs, bet value..nē, to varētu arī kāds saprogrammēt darīt datoram.
Tad ja datora programa var darīt to, ko tu dari, tavs darbs nav "added value"?
From: | chaika |
Date: | November 7th, 2011 - 09:14 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kupil-prodal - tāds tas value. Manā vietā varētu būt arī ~70% internetveikals, mhm.
ja ar 'value' saprot tikai $, kas paliek dīlā iesaistītajām personām, tad jā.
Man liekas, tas ir tas, ko tas ekonomists saprot no 'value' (citas definīcijas laikam ir parāk 'mīkstas').
citas versijas ir pārāk ar ilgetmiņā un pastarpināti redzamiem rezultātiem (kas var būt pat citiem (kopumam) rezultatīvāki, nekā paliek pašam pāri)
un ārpus ekonomistu spējas saprast?
visvisādi nemateriāli aspekti, kas uzlabo dzīves kvalitāti, apmierinātību ar savu personu un tās iekļaušanos sabiedrībā (dzīvot nesteidzoties, realizēt savas ieceres, apgūt jaunas pasmes un attīstīt talantus bez kkāda utilitāra mērķa (vismaz sākotnēji..) etc.), atvērtu un radošu vidi jaunām idejām, mēģinājumiem, neveiksmēm un vēl jaunām idejām, kuras reizem varbūt nozog, bet, ja vide ir atvērta, tad tikpat viegli Tev ir radīt uz notestēt savas jaunās idejas.
Mhm - tad, piemēram tavs darbs nedod tev to iespēju uzlabot tavu dzīves kvalitāti (nemateriālā ziņā), izraisīt apmierinātību ar savu personu (man patik, kā tas izklusās) utt.?
nu, ja man jāmostās 7 no rīta, visu dienu jāpavada sēžot kondicionētā birojā ar dienasgaismas spuldzēm, mikroviļņos uzsildītu pārtiku un pa sastrēgumiem mājās tikai ap 19:00, un 2 nedēļas nogales brīvdienas pavadīt tikai guļot gultā un atgūstot spēkus tad, nē, es to neuzskatu par labu dzīvi. Varbūt ir darbaholiķi, kuriem jēga ir tikai darbs, virsstundas, pārsisti rādītāji, bet man šķiet, ka ļaudīm vajag laiku arī ne-darba kounikācijai ar līdzcilvēkiem, loveriem, hobijiem (pašrealizēšanās) etc.
spontāniem 'projektiem' un drauzdīgām 'sadarībām', kuru sākotnējais mērķis nav attīstīt biznesu, bet gan labi pavadīt laiku un padarīt kaut ko iteresantu.
+ tur vel var pieslēgt bērnus, pusaudžus, radiniekus, tādējādi veidojot kaut kādu community sajūtu, pieskatot vienam otru, rodot atbalstu u.t.t.
Man ir skaidrs un man ir līdzjutības: no easily calculable intangible (which is in itself 'obvious') added value added for your good self there.
Tā tad ekonomisti ignorē šādas nesataustāmas vertības, tāpēc kā tās ir nesataustamas - un lūk: mums lielākoties ir jādzivo kā tu tikko aprakstīji - rezultāts no viņu ietekmes un nespējas ņemt verā to, kas neatrodas ciparos?
droši vien ir jau kkādas teorijas, kurās tas viss ir aprēķināts un sagrafēts pa tabulām, kādas aktivitātēs nes kādus rezultātus cik ilgā laika periodā, dažādas metodes kā motivēt darbiniekus un dažādi cilvēku raksturi, kuriem vajadzīgas atšķirīgas motivēšanas metodes.
lai gan pat soviet times rūpnīcu darbiniekiem tika celtas kultūras pilis, sporta laukumi un 'zaļā teritorija' atpūtai, piespiedu kārtā likts nodarboties ar dejām, dziedāšanu, komandu sportu u.t.t. Tagad gan tas viss paliek uz katra paša iespēju (laika, $, spēka, kas paliek pāri pēc darba) ziņā. If not promoted then these should be acknowledged at least
Tad mums vajadzētu materiāli atlīdzināt aktivitātes ar nesataustāmām 'added value'?
netieši un daļēji radīt apstākļus, lai tādas būtu iespējamas?
Un kas ierobēžo šādas iespējas? Laika un naudas trūkums? Vēlmes trūkums? Iztēles trūkums?
nosauktie un daudzi citi droši vien dažādās nozarēs dažādi un dažādās proporcijās. drīzāk jajautā, kur sākas pozitīvās prakses un piemēri, kas reizēm gadās arī te? :D
Kur? izmisumā! (positīvā nozimē)
nuja (krīzē pēkšņi uzplauka tik daudz visādas iniciatīvas un foršas lietas, ka jautājums - kamdēļ treknajos gados, kad $ bija brīvāk pieejami, nekas tāds nenotika?!), bet jautājums - kamdēļ šīs izmisumā tapušās pozitīvās formas kkā netiek institucionāli aprobētas, bet gan lielākoties ignorētas un atstātas "katra paša privātajā ziņā"?
I mean the things that hinder these favourable conditions from forming usually stem either from the 'added-value' work we are pressured to do, or the conditions that pressure us to take that work in the first place.
man tiešām grūti teikt, jo neesmu nekāds nedz ekonomists, nedz politiķis, bet man šķiet, ka tas ir jautājums, kādu sabiedrību vēlamies, vai tādu, kurā mūžīgie 'conditions that pressure us' mītos ar 'we are pressured to do', lai tiktu pie tās added value, kas paliek - kur? vai arī iekārtot sistēmas tā, ka procesiem added būtu value, kas ne vienmēr ir materiāla ($), bet piemēram laiks (tiesības pašam iekārot savu laika sadalījumu), psiholoģisks komforts (cilvēki ar bērniem darba tirgū) u.tml. jebkurā gadījumā man šķiet, ka tās ir darbības formas, kuru juridiskais un organizatoriskais background citās valstīs ir labāk atstrādāts (attālināta strādāšana, atrunāts work for the comunity u.tml.), nekā te, kur sistēmiskās formas ir gana stīvas.
bet tas tā, vispārīgi un nezinot. Vieglāk būtu iedziļināties jomā, kurā pati darbojos, jo tur problēmas labāk redzamas...
From: | |
Date: | November 7th, 2011 - 09:27 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es strādāju mūzejā un rūpējos par tautas gara mantas popularizēšanu, man ir ļoti high value added darbs, hehe!
Vai varēsi (vai gribēsi) to pamatot ekonomiskajā izpratnē?
From: | |
Date: | November 7th, 2011 - 09:57 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nēnē, es jokoju :) lai gan var jau, protams, spekulēt ar to, ka kultūrai ir ļoti zema pašizmaksa un relatīvi dārga pārdošanas cena, bet vai nu vajag. tas vairāk attiecas uz citām valstīm, kur kultūra patiešām ir industrija, un pelnoša, turklāt.
Nejoko, lūdzu, ar tiem, ks cenšas saprast ekonomistu logiku:)
From: | |
Date: | November 7th, 2011 - 10:14 pm |
---|
| | | (Link) |
|
all apologies :) tas jau tāds ļoti melns un pašironisks humors, kas atsaucas uz pašreizējo situāciju un 5dienas budžeta pieņemšanu.
man kkur mājās tieši mētājās raksts no Somijas vecajiem laikiem, kad tie savu kultūrindustriju sāka plānot, kur bija veikti statistikas aprēķini, ka Somijā viens ārtists nodrošina darbu vidēji 4-8 citu profesiju pārstāvjiem (dažāda veida institūcijās etc.), līdz ar ko ir izdevīgi razkuķīt ari kultūru :)
From: | |
Date: | November 7th, 2011 - 10:27 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nuja, normālās valstīs tā patiešām ir, pie mums gan ir daudz visādu teorētiķu, kritiķu, mākslas zinātnieku un citu, pardon, daiļdirsēju un maz ārtistu (un tie paši arī ne visi par pilnu rubli ņemami). + stagnatīvais sabiedrības uzstādījums, ka kultūra - tas ir kaut kas ēterisks un ar materiālo naudas pasauli neaptraipāms (resp., pirkt kultūru nav normāli, visam jābūt par brīvu). nu un, visbeidzot, arī varas nesēji to neuzskata par perspektīvu un atbalstāmu industriju. tāpēc ar to pelnīšanu te pati saproti, kā ir :)
nē, nu, mākslas vēsturnieki un pārējie dariļdirsēji nebūtu jāpirdina, jo 99% no viņiem nekur nestrādā (štatā) un tamdēļ nesaņem nekādu naudu par savu dažreizējo darbu. Bet pāris muzeji, galerijas un 'mākslas' telpas ar izglītības programmām u,c, aktivitātēm mums ir, tā kā galīgi traki arī it kā nav, kkāda sastingusi 'industrijiņa' jau arī te ir :D
man personīgi šķiet (pēc pēdējo 2 mēnešu pamalšanās pa muzejiem), ka daudz laba varētu darīt pētnieku pozīcijas iekš institūcijām, kas varētu kurbulēt materiālu celšanu gaismā, infromācijas (publikāciju) apriti un visādas citādas no rosīšanās izrietošas labas idejas. bet tas tā, ātri un pa virsu...
From: | |
Date: | November 7th, 2011 - 10:39 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tā jau nav industrija, tā ir tāda vārgu kaķēnu kārpīšanās spainī :) un pētnieki, tas ir kruta, bet: 1) štatā ņemt viņus nevar, jo valsts muzejos štata vietas un algas nosaka KM, atkal lielākajai daļāi esošo muzeju darbinieku darba jau arī tāpat ir līdz vēmienam, lai vēl brīvajā laikā ietu pētīt. bet pētniekam arī gribas ēst, un, ja, viņam nemaksā par pētīšanu, ta viņš dara kaut ko citu, utt. 2) ir visai daudz iestāžu, kur vai uz visa muzeja, vai uz atsevišķām tēmām un materiālu kaudzēm iesēdušās simtgadīgas večas bez mazākās saprašanas, un nevienam citam pētīt nedod. (visu cieņu vecuma pieredzei, protams, gadās arī spoži speciālisti gados, diemžēl bieži mēdz būt pretēji).
galu galā viss aizved pie ļaunuma saknes - mums nav normālas, konsekventas kultūrpolitikas un stratēģijas. ja vienu gadu kino var iedot 3 milj. latu un nākamajā, kad pie varas nāk repše, nogriezt uz miljonu, un nevis tāpēc, ka nav naudas, bet gan tāpēc, ka nahuj mums kino, tad par kādu attīstību te vispār var būt runa.
Ja, domaju, ka high, ja value added ir papildus $. Savu darbu ari pardodu, galvenokart, ar izskaidrojumu, ka mana darba rezultata ieguvums bus tik un tik $ .
Šis ekonomists, manuprāt šo sparastu - bet kā ar nesataustāmām vertībām?
I guess IT as industry is then low high value-added.
Sounds quite precise: low high as opposed to high low? I'll have to think about that :) | |