man kkur mājās tieši mētājās raksts no Somijas vecajiem laikiem, kad tie savu kultūrindustriju sāka plānot, kur bija veikti statistikas aprēķini, ka Somijā viens ārtists nodrošina darbu vidēji 4-8 citu profesiju pārstāvjiem (dažāda veida institūcijās etc.), līdz ar ko ir izdevīgi razkuķīt ari kultūru :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja, normālās valstīs tā patiešām ir, pie mums gan ir daudz visādu teorētiķu, kritiķu, mākslas zinātnieku un citu, pardon, daiļdirsēju un maz ārtistu (un tie paši arī ne visi par pilnu rubli ņemami). + stagnatīvais sabiedrības uzstādījums, ka kultūra - tas ir kaut kas ēterisks un ar materiālo naudas pasauli neaptraipāms (resp., pirkt kultūru nav normāli, visam jābūt par brīvu). nu un, visbeidzot, arī varas nesēji to neuzskata par perspektīvu un atbalstāmu industriju. tāpēc ar to pelnīšanu te pati saproti, kā ir :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu, mākslas vēsturnieki un pārējie dariļdirsēji nebūtu jāpirdina, jo 99% no viņiem nekur nestrādā (štatā) un tamdēļ nesaņem nekādu naudu par savu dažreizējo darbu. Bet pāris muzeji, galerijas un 'mākslas' telpas ar izglītības programmām u,c, aktivitātēm mums ir, tā kā galīgi traki arī it kā nav, kkāda sastingusi 'industrijiņa' jau arī te ir :D

man personīgi šķiet (pēc pēdējo 2 mēnešu pamalšanās pa muzejiem), ka daudz laba varētu darīt pētnieku pozīcijas iekš institūcijām, kas varētu kurbulēt materiālu celšanu gaismā, infromācijas (publikāciju) apriti un visādas citādas no rosīšanās izrietošas labas idejas. bet tas tā, ātri un pa virsu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā jau nav industrija, tā ir tāda vārgu kaķēnu kārpīšanās spainī :)
un pētnieki, tas ir kruta, bet: 1) štatā ņemt viņus nevar, jo valsts muzejos štata vietas un algas nosaka KM, atkal lielākajai daļāi esošo muzeju darbinieku darba jau arī tāpat ir līdz vēmienam, lai vēl brīvajā laikā ietu pētīt. bet pētniekam arī gribas ēst, un, ja, viņam nemaksā par pētīšanu, ta viņš dara kaut ko citu, utt. 2) ir visai daudz iestāžu, kur vai uz visa muzeja, vai uz atsevišķām tēmām un materiālu kaudzēm iesēdušās simtgadīgas večas bez mazākās saprašanas, un nevienam citam pētīt nedod. (visu cieņu vecuma pieredzei, protams, gadās arī spoži speciālisti gados, diemžēl bieži mēdz būt pretēji).

galu galā viss aizved pie ļaunuma saknes - mums nav normālas, konsekventas kultūrpolitikas un stratēģijas. ja vienu gadu kino var iedot 3 milj. latu un nākamajā, kad pie varas nāk repše, nogriezt uz miljonu, un nevis tāpēc, ka nav naudas, bet gan tāpēc, ka nahuj mums kino, tad par kādu attīstību te vispār var būt runa.

(Reply to this) (Parent)