citas versijas ir pārāk ar ilgetmiņā un pastarpināti redzamiem rezultātiem (kas var būt pat citiem (kopumam) rezultatīvāki, nekā paliek pašam pāri)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un ārpus ekonomistu spējas saprast?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visvisādi nemateriāli aspekti, kas uzlabo dzīves kvalitāti, apmierinātību ar savu personu un tās iekļaušanos sabiedrībā (dzīvot nesteidzoties, realizēt savas ieceres, apgūt jaunas pasmes un attīstīt talantus bez kkāda utilitāra mērķa (vismaz sākotnēji..) etc.), atvērtu un radošu vidi jaunām idejām, mēģinājumiem, neveiksmēm un vēl jaunām idejām, kuras reizem varbūt nozog, bet, ja vide ir atvērta, tad tikpat viegli Tev ir radīt uz notestēt savas jaunās idejas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mhm - tad, piemēram tavs darbs nedod tev to iespēju uzlabot tavu dzīves kvalitāti (nemateriālā ziņā), izraisīt apmierinātību ar savu personu (man patik, kā tas izklusās) utt.?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja man jāmostās 7 no rīta, visu dienu jāpavada sēžot kondicionētā birojā ar dienasgaismas spuldzēm, mikroviļņos uzsildītu pārtiku un pa sastrēgumiem mājās tikai ap 19:00, un 2 nedēļas nogales brīvdienas pavadīt tikai guļot gultā un atgūstot spēkus tad, nē, es to neuzskatu par labu dzīvi. Varbūt ir darbaholiķi, kuriem jēga ir tikai darbs, virsstundas, pārsisti rādītāji, bet man šķiet, ka ļaudīm vajag laiku arī ne-darba kounikācijai ar līdzcilvēkiem, loveriem, hobijiem (pašrealizēšanās) etc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

spontāniem 'projektiem' un drauzdīgām 'sadarībām', kuru sākotnējais mērķis nav attīstīt biznesu, bet gan labi pavadīt laiku un padarīt kaut ko iteresantu.

+ tur vel var pieslēgt bērnus, pusaudžus, radiniekus, tādējādi veidojot kaut kādu community sajūtu, pieskatot vienam otru, rodot atbalstu u.t.t.

(Reply to this) (Parent)

Man ir skaidrs un man ir līdzjutības: no easily calculable intangible (which is in itself 'obvious') added value added for your good self there.

Tā tad ekonomisti ignorē šādas nesataustāmas vertības, tāpēc kā tās ir nesataustamas - un lūk: mums lielākoties ir jādzivo kā tu tikko aprakstīji - rezultāts no viņu ietekmes un nespējas ņemt verā to, kas neatrodas ciparos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

droši vien ir jau kkādas teorijas, kurās tas viss ir aprēķināts un sagrafēts pa tabulām, kādas aktivitātēs nes kādus rezultātus cik ilgā laika periodā, dažādas metodes kā motivēt darbiniekus un dažādi cilvēku raksturi, kuriem vajadzīgas atšķirīgas motivēšanas metodes.

lai gan pat soviet times rūpnīcu darbiniekiem tika celtas kultūras pilis, sporta laukumi un 'zaļā teritorija' atpūtai, piespiedu kārtā likts nodarboties ar dejām, dziedāšanu, komandu sportu u.t.t. Tagad gan tas viss paliek uz katra paša iespēju (laika, $, spēka, kas paliek pāri pēc darba) ziņā. If not promoted then these should be acknowledged at least

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad mums vajadzētu materiāli atlīdzināt aktivitātes ar nesataustāmām 'added value'?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

netieši un daļēji radīt apstākļus, lai tādas būtu iespējamas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un kas ierobēžo šādas iespējas? Laika un naudas trūkums? Vēlmes trūkums? Iztēles trūkums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nosauktie un daudzi citi droši vien dažādās nozarēs dažādi un dažādās proporcijās.
drīzāk jajautā, kur sākas pozitīvās prakses un piemēri, kas reizēm gadās arī te? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kur? izmisumā! (positīvā nozimē)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja (krīzē pēkšņi uzplauka tik daudz visādas iniciatīvas un foršas lietas, ka jautājums - kamdēļ treknajos gados, kad $ bija brīvāk pieejami, nekas tāds nenotika?!), bet jautājums - kamdēļ šīs izmisumā tapušās pozitīvās formas kkā netiek institucionāli aprobētas, bet gan lielākoties ignorētas un atstātas "katra paša privātajā ziņā"?

(Reply to this) (Parent)

I mean the things that hinder these favourable conditions from forming usually stem either from the 'added-value' work we are pressured to do, or the conditions that pressure us to take that work in the first place.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man tiešām grūti teikt, jo neesmu nekāds nedz ekonomists, nedz politiķis, bet man šķiet, ka tas ir jautājums, kādu sabiedrību vēlamies, vai tādu, kurā mūžīgie 'conditions that pressure us' mītos ar 'we are pressured to do', lai tiktu pie tās added value, kas paliek - kur? vai arī iekārtot sistēmas tā, ka procesiem added būtu value, kas ne vienmēr ir materiāla ($), bet piemēram laiks (tiesības pašam iekārot savu laika sadalījumu), psiholoģisks komforts (cilvēki ar bērniem darba tirgū) u.tml. jebkurā gadījumā man šķiet, ka tās ir darbības formas, kuru juridiskais un organizatoriskais background citās valstīs ir labāk atstrādāts (attālināta strādāšana, atrunāts work for the comunity u.tml.), nekā te, kur sistēmiskās formas ir gana stīvas.

bet tas tā, vispārīgi un nezinot. Vieglāk būtu iedziļināties jomā, kurā pati darbojos, jo tur problēmas labāk redzamas...

(Reply to this) (Parent)