Es domāju, ka šādi apgalvojumi "var atņemt māmiņu pabalstiem un nokompensēt zāles bērniem" nav vislabākais. Ir verts petīt kur valsts nauda iet (lielākoties nodzēst parādus par aizdotu fiat naudu, kas tika/tiek ražota' no nekā (bet ar procentiem), + parex + drīz uz SVF utt (kas atdeva šo summu (fiat valutā - vai nu dolaros, special drawing rights, vai eiros), lai mēs varētu turpinātu caur nodokļiem atdot parādus etcetera etcetera. (skat. finānšu min. weblapa - lai gan viņi neko raksta par fiat valutām)

Tas butu gan interesāntāk un godigāk.

Turklāt, Latvija ir valsts ar visslielākā nevienlīdzība Eiropas Savienībā (skat. Gini coefficients for income distribution, EU27, 2009). Šis pofisms par sociālu taisnīgumu, kas sen pastāv, nozimē ka pat trēknājos gados ļoti maz notika, lai nodrošinātu labāku dzivi (piedod - es rakstu briesmīgi neveikli es zinu) arī tiem ar mazākiem ienākumiem.

Gribētu ieteikt rakstu par Latviju (un mazliet par Braziliju) "Crisis and the Political Economy of Duality in Latvia" (Janis Berzinš): it īpaši interesānti ir dala, kas ir par "... important factor is the prevailing mentality of politicians and civil servants (is) a mix of Soviet rent seekeing with a neoliberalism-vased notion that the state... is not responsible for what happens in the economic sphere."

Tā ir man liekas: our political class are merely administrators.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ko lai saka, atkārtošu vēlreiz: bagāts dara kā grib, nabags - kā var. Latvijai visu laiku (un arī treknajos gados) ir bijis arī viens no viszemākajiem IKP uz iedzīvotāju ES, līdz ar to, no kurienes gan lai rodas nauda, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību?

budžetu, protams, vienmēr var sastādīt labāk, bet es nedomāju, ka "labāks" budžets Latvijas situācijā kaut ko kardināli mainītu. politiķi un valdība vienkārši atspoguļo pašu sabiedrību, un, manuprāt, Latvijas sabiedrības galvenā problēma ir nepārtrauktā vaimanoloģija un nespēja pašiem uzņemties iniciatīvu. tā ka tikai ierēdņus&politiķus vainot nav ko.

es neattaisnoju politiķus un ierēdņus - lielākā daļa no viņiem ir diezgan viduvēji speciālisti (bet tas pats ir taisnība jebkurā pasaules valstī), pie tam 2 miljonu valstī izredzes atrast politikas un ekonomikas ģēnijus ir daudz mazākas nekā 60 vai 310 miljonu valstī (kaut arī Deivids Kamerons un Sāra Pālina vai pat Hilarija Klintone arī, imho, nekādīgi nav labu politiķu paraugi).

par Gini indeksu: (mans avots: http://www.wolframalpha.com/input/?i=gini+in+european+union ):
1. Portugālei Gini indekss ir augstāks kā Latvijai.
2. Pie Latvijas Gini indeksa 0.363 tas, protams, ir augstāks kā Itālijai, Igaunijai un UK, bet es neteiktu, ka 0.003 starpība (šīm 3 sekojošām valstim ir 0.360) ir izšķiroša. tā tāda pseidopolitekonomiska spekulācija drīzāk par tēmu "gribējām pavaidēt par kaut ko, tad nu arī atradām, par ko pavaidēt".

un par nākamo vaidēšanas tēmu, ka kāds "abstrakts ļaunais ierēdnis" ir vainīgs pie zemā GDP per capita (skat.: http://www.wolframalpha.com/input/?i=gdp+per+capita+in+european+union ): [Latvijai 11.3K], tad ieteiktu salīdzināties ar citām bijušajām PSRS republikām: Igaunija [14.4K], protams, ir ievērojami atrāvusies no Latvijas. bet Lietuva [11.6K], kura līderē ar +USD300, imho, ir statistiskās kļūdas šādiem aprēķiniem robežās. savukārt ne-ES pēc-PSRS valstis ir vienkārši dramatiskā situācijā: Armēnija - 4K, Gruzija - 2.5K, Krievija - 9K, Ukraina - 2.5K.

atkārtošos vēlreiz: manuprāt, zemais IKP ir sekas mūsu pašu iniciatīvas trūkumam un nespējai uzņemties atbildību, tā vietā vaimanājot un uzveļot atbildību kaut kādai abstraktai valstij. man pašam 1993. gadā pirmā alga latos bija Ls 15 (jā! piecpadsmit latu jeb 30 dolāru), bet tas man nelika nepārtraukti vaidēt par sūro dzīvi, bet atļāva iet uz priekšu un meklēt jaunas iespējas (un mani vecāki tai laikā par turīgiem arī būtu ļoti grūti nosaucami, pieļauju, ka tēta/māmiņas algas bija tādas pašas/zemākas + māmiņa piepelnījās ar angļu privātstundām, kas kaut kā glāba ģimenes budžetu).

galu galā, mēs neesam ne Āfrikas, ne Latīņamerikas vai Āzijas līmenī, kur ir valstis, kur cilvēki mirst badā šī vārda tiešākajā nozīmē, mums ir sociālā aizsardzības sistēma, kas izslēdz šādus gadījumus. piedevām dzīvojam kapitālismā un iespējas visiem vairāk vai mazāk ir vienādas, tādēļ tā kā vajadzētu pārstāt vaidēt "par ļaunajiem svešajiem", bet labāk paskatīties savā sētā un sākt pašiem kaut ko darīt.

un noslēgumā: nevajag Latvijas sociālo un ekonomisko situāciju salīdzināt ar UK, Franciju vai Vāciju šodien. korektie salīdzināšanas varianti būtu pret ex-PSRS valstīm tagad / citām Austrumeiropas valstīm tagad / UK, Franciju, Vāciju 1965. gadā (20 gadus pēc kara, kā mums tagad ir 20 gadi pēc neatkarības).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies: labs, interesānts domīgs raksts.

Man tikai ir daži jautājumi/iebildumi:

1: Tu neatbildēji uz jautājum par ...eergh kā ir latviski "the transformation of private debt into public obligations" šis ir milzīgs jautājums - krietni vairāk nekā kaut kāda diskucija, par to kā sastādīt labāk budžetu.

2: Par to, ka nevajag vainot politiķus. Piedod, bet nevaru piekrist - par politiku kas izraisa šo kreditu burbulu, par 0% nod. uz dividentēm, par parmerīgu nod. uz strādošiem, etc etc. Varām arī vainot tautu, protams.

3: Par IKP, mani arī interesē par to sadali sabiedrībā.

4: Par to, ka pašiem vajag kaut ko darīt: nu protams, bet ir grūti kaut ko darīt, tad kad nodokli klust lielāk, kad cilvēkiem ir mazāk naudas, ko terēt utt. Es 8 gadus vadu mazu uzņemmu, un tagad we are on life support no institucijām no ES. Var protams braukt prom: tur ir initiativs, vai nē?

5: Man liekas, ka vispār nevajag salīdzīnāt Latviju ar UK/Franciju 20g pēc kāra: parāk daudz atšķirību (viens ir ka social welfare system tika ieviests UK, ka reakcija uz karu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. nu reizēm to var un vajag darīt un reizēm nevajag. tas, ka tas "nav morāli pareizi" glābt neveiksmīgus uzņēmumus ir pilnīgi skaidrs, bet reizēm krīzes situācijā ir nepieciešams pieņemt šādus "morāli nepareizus lēmumus", lai neiestātos nepatīkamas sekas tiem pašiem "vienkāršajiem nodokļu maksātājiem". piedevām, tā visa ir teorija, jo ekonomika, manuprāt, ir viltus zinātne, labākajā gadījumā vēsturisku faktu apkopojums, ko uz nākotni var attiecināt ļoti ierobežoti. jo ekonomikā pietrūkst iespējas salīdzināt rezultātus gadījumā, ja mēs īstenosim modeli A un kas atšķirīgs būs, ja mēs īstenosim modeli B. realizēt var tikai vienu modeli un pēc tam spekulēt, vai tas izraisīja pozitīvus vai negatīvus rezultātus, bet anyway tā visa ir spekulācija.

konkrēti Parex gadījums, manuprāt, ir morāli ļoti nesmuks, bet es nevaru viennozīmīgi pateikt, vai tā bija laba vai slikta doma no ekonomikas viedokļa tā darīt, es tik ļoti neesmu iedziļinājies: pašam man personīgi riebjas gan Kargins&Krasovickis, tāpat Godmanis&Slakteris manī nekādu milzu uzticību neizraisa, bet tās ir tikai manas emocijas un, tur es tev piekrītu, publiska argumentācija par tēmu, kādēļ mēs izdarījām tā, kā izdarījām, kvalitatīvā līmenī laikam tā arī nav bijusi.

2. es neteicu, ka politiķus nevajag vainot nemaz, es teicu, "tikai ierēdņus&politiķus vainot nav ko." bet domāju, ka vainīgas ir arī bankas, kas tos kredītus deva bez kārtīgas klientu maksātspējas pārbaudes, būvkompānijas, kas visu bez jebkādas biznesa sajēgas attīstīja un, protams, arī paši kredītņēmēji, kas i nedomāja, kā atdos kredītu, ja viens no ģimenes locekļiem zaudēs darbu, piemēram. un, protams, arī politiķi, kas nepiegrieza skrūves kreditēšanas nosacījumiem un treknajos gados nevis veidoja uzkrājumus kā igauņi, bet gan vēl iegāzēja pamatīgā deficītā. daudzi konkrētie politiķi no "trekno gadu" valdībām gan pēdējās vēlēšanas nepārdzīvoja, kas priecē. vēl vairāk mani priecētu, ja esošie un potenciālie kredītņēmēji arī būtu izdarījuši kādu secinājumu no pēdējo 2 gadu notikumiem. bet nu redzēsim, gan jau ka vismaz vēl vienu krīzi mēs savas dzīves laikā pieredzēsim (man tā ir otrā, pieņemot, ka pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija pirmā).

par 0% nodokli uz dividendēm mēs gan varētu pastrīdēties (he, es šai gadījumā ilgus gadus biju ieinteresēta persona), bet principā tev kā maza uzņēmuma vadītājam droši vien vajadzētu būt skaidram, cik reizes tā nauda, kas iznāk ārā dividendēs jau ir aplikta ar nodokli. uzņēmējdarbība arī ir darbs un daudzi uzņēmēji sev algu izmaksā dividendēs tādejādi, cita starpā, neesot nekādā ziņā sociāli nodrošināti. bet tā, protams, ir katra paša izvēle. no otras puses, man nav principiālu problēmu padalīties vēlreiz ar valsti arī ar dividendēm, ja tas ir saprātīgā līmenī un aiziet kādam daudz maz saprātīgam mērķim (šāda nodokļa pārdale uz sociālo budžetu man neliekas saprātīgs mērķis, sociālajam budžetam vajadzētu būt pašpietiekamam).

... ups, viss neietilpa, būs 2 komentāri

(Reply to this) (Parent) (Thread)

The problem, I think, exists in our concept of the banking system, and is a wider problem than the dirty politics of the Parex affair. States declare themselves ever more willing to have their taxpayers guarentee bank deposits (now up to 100,000 lats per depositer I believe) and banks' creditors, which compromises the states ability to provide for services for its inhabitants and all to easily leads to comments such as "well if we can take from x to give to y, but will that help?" from otherwise intelligent people.

The fact that banks through fractional reserve lending were lending money that didn't have is at the very best a moral hazard, at worst it develops into a form of blackmail. I read with interest the official reasons why Parex needed to be saved (I forget whether it was from the Treasury or the Bank of Latvia - I will check if you are interested), and they seemed rather contradictory. One reason given related to a potential collapse in faith in the banks, although it noted that savings in banks regarded as being safer increased during this period.

I personally think that banks that take risks should be allowed to fail (a certain level of deposits guarenteed). It may hurt in the short run, but in the long run it will encourage a more sustainable system and not undemocratically and unfairly lumber the population with private debt.

Regarding undemocratic accumulation of state debt, I think it is interesting that this is NEVER WIDELY REPORTED - be it the issuance of treasury bonds or the acceptance of loans (the lateset IMF/EU loan being the exception).

(Reply to this) (Parent)

3. nu IKP sadale sabiedrībā pamatu pamatos ir ļoti vienkārša: darba devēji un un darba ņēmēji katrs maksā savu sociālā nodokļa daļu, kas aiziet sociālajā budžetā un (a) sociāli apdrošina aktīvos darba ņēmējus, kuri paši maksā šo nodokli, (b) veido drošības tīklu tiem, kuri vēl/vairs nestrādā vai arī strādā un saņem ļoti maz.

no šejienes arī izriet tavi (2) pieminētie "pārmērīgie nodokļi uz strādājošiem", jo sociālais nodoklis ir lielākā daļa no nodokļa uz strādājošajiem. savukārt ideja "kā pagadās un pēc vajadzības" regulāri pārmest naudu no pamatbudžeta (kuri pamatā veido citi nodokļi - PVN, personu un uzņēmumu ienākumu nodoklis, "dividenžu" nodoklis u.c.) man it nemaz nešķiet spīdoša, galu galā valstij tomēr ir arī vismaz dažas citas funkcijas nekā Gini indeksa apnuļļošana īstermiņā.

4. "life support no ES institūcijām" nav, tai skaitā, valsts atbalsts krīzes periodā (ja nemaldos neviens ES lats netiek iztērēts bez lokālā līdzfinansējumam, bet varbūt konkrētajā gadījumā es maldos). un par to prom braukšanu ekonomisku iemeslu dēļ esmu diezgan skeptisks - krīze un/vai tās pēcefekti vēl aizvien ir visur, un gandrīz neviena valsts neraujas pēc viesstrādniekiem. savukārt, mazajam uzņēmējam dibināt jaunu uzņēmumu svešā valstī, mhmmm, tur vajag baigās aknas un mana iekšējā balss saka, ka "fail rate" ārzemēs būs par vismaz kādiem 50-100% lielāks nekā savā zemē: mazais uzņēmējs nav nekāda megakorporācija, kas var par lielu naudu noalgot vietējos juridiskos un finanšu konsultantus. es nesaku, ka tas nav iespējams, tepat Buenosairesa ir pilna ar mazajiem ārzemju uzņēmējiem, man pat šeit ir labi paziņas un draugi, kas ir ārzemju uzņēmēji, bet viņi ir tādi dzelzs veči un vecenes, ka viņiem, izskatās rožu audzēšana un pārdošana Antarktīdā pat izdotos, nemaz nerunājot par jebko citu.

5. nu, Latvijā arī vispār jaunā, nepadomju social welfare sistēma ir ieviesta kā reakcija uz sociālisma sabrukumu, jo tā, kas bija tolaik, kapitālisma apstākļos nemaz nevarētu pafunkcionēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Regarding GDP, the property market and the financial sectors were recently the main drivers, weren't they? (I am writing this in a hurry with kids demolishing the room - hence the English and the lack of researched statistics). Well it may have been a positive signal on paper, but look at the harm it has done: a bubble that once contracted lumbered the state with private debt; left those who had taken a mortgage (and here I agree with lieotājs Begomots that taking a mortgage for most people who have a family was basically a promise not to be a slacker for the rest of their life) very cruelly exposed to the mercies of the banks (who again, let us be clear, were lending money they did not have). How exposed depends on the bank in question. I have a mortgage with Aizkraukle (de facto Parex), and am under no illusions as to what they are capable of.

So, what I want to say is that growth is not necessarily the good thing it might appear, and how the benefits and the harm it creates is distributed throughout society is really what I am interested in.

The mention of the EU organisations was really just to show that our business would be in hellish difficulties if we were reliant on the local market: the local market is much smaller - quite logical when you consider the contraction of the money supply, and the resultant deflation, unemployment and wage cuts.

The comment about moving is really a reference to those who have a mortgage and a family and who have been left out to dry. They can sink further in debt or pick up manual work abroad - how easy it is to do that? Well, as you know it depends...

The last point is interesting: I think the direction is the key. The UK actively sought more social security (read George Orwell for the intelligent spirit of the age) while Latvia was ideologically moving away from state control and state help to on in which more individual responsibility was called for: ironic of course that it is us (the inhabitants) who are paying the price for irresponsible institutions that have become through law and our passivity so thoroughly entwined with the organs of the State.

Excuse the English, and please feel free to reply in Latvian - I am just tired and writing this in Latvian would have probably taken an hour at least!

(Reply to this) (Parent)

par ES naudu un nepieciešamo līdzfinansējumu patiešām ir izņēmumi -

un vismaz 3.2.2.1.1. ERAF-am ir 0% līdzfinansējums, par ko lēmums tika pieņemts 2010. gada augustā (?) un piedevām piemērots retrospektīvi, resp. arī uz atpakaļu, kad sākās minētā ERAF-a attiecin\atāsizmaksas (reāli 2009. gada rudens).

(Reply to this) (Parent)