1. nu reizēm to var un vajag darīt un reizēm nevajag. tas, ka tas "nav morāli pareizi" glābt neveiksmīgus uzņēmumus ir pilnīgi skaidrs, bet reizēm krīzes situācijā ir nepieciešams pieņemt šādus "morāli nepareizus lēmumus", lai neiestātos nepatīkamas sekas tiem pašiem "vienkāršajiem nodokļu maksātājiem". piedevām, tā visa ir teorija, jo ekonomika, manuprāt, ir viltus zinātne, labākajā gadījumā vēsturisku faktu apkopojums, ko uz nākotni var attiecināt ļoti ierobežoti. jo ekonomikā pietrūkst iespējas salīdzināt rezultātus gadījumā, ja mēs īstenosim modeli A un kas atšķirīgs būs, ja mēs īstenosim modeli B. realizēt var tikai vienu modeli un pēc tam spekulēt, vai tas izraisīja pozitīvus vai negatīvus rezultātus, bet anyway tā visa ir spekulācija.

konkrēti Parex gadījums, manuprāt, ir morāli ļoti nesmuks, bet es nevaru viennozīmīgi pateikt, vai tā bija laba vai slikta doma no ekonomikas viedokļa tā darīt, es tik ļoti neesmu iedziļinājies: pašam man personīgi riebjas gan Kargins&Krasovickis, tāpat Godmanis&Slakteris manī nekādu milzu uzticību neizraisa, bet tās ir tikai manas emocijas un, tur es tev piekrītu, publiska argumentācija par tēmu, kādēļ mēs izdarījām tā, kā izdarījām, kvalitatīvā līmenī laikam tā arī nav bijusi.

2. es neteicu, ka politiķus nevajag vainot nemaz, es teicu, "tikai ierēdņus&politiķus vainot nav ko." bet domāju, ka vainīgas ir arī bankas, kas tos kredītus deva bez kārtīgas klientu maksātspējas pārbaudes, būvkompānijas, kas visu bez jebkādas biznesa sajēgas attīstīja un, protams, arī paši kredītņēmēji, kas i nedomāja, kā atdos kredītu, ja viens no ģimenes locekļiem zaudēs darbu, piemēram. un, protams, arī politiķi, kas nepiegrieza skrūves kreditēšanas nosacījumiem un treknajos gados nevis veidoja uzkrājumus kā igauņi, bet gan vēl iegāzēja pamatīgā deficītā. daudzi konkrētie politiķi no "trekno gadu" valdībām gan pēdējās vēlēšanas nepārdzīvoja, kas priecē. vēl vairāk mani priecētu, ja esošie un potenciālie kredītņēmēji arī būtu izdarījuši kādu secinājumu no pēdējo 2 gadu notikumiem. bet nu redzēsim, gan jau ka vismaz vēl vienu krīzi mēs savas dzīves laikā pieredzēsim (man tā ir otrā, pieņemot, ka pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija pirmā).

par 0% nodokli uz dividendēm mēs gan varētu pastrīdēties (he, es šai gadījumā ilgus gadus biju ieinteresēta persona), bet principā tev kā maza uzņēmuma vadītājam droši vien vajadzētu būt skaidram, cik reizes tā nauda, kas iznāk ārā dividendēs jau ir aplikta ar nodokli. uzņēmējdarbība arī ir darbs un daudzi uzņēmēji sev algu izmaksā dividendēs tādejādi, cita starpā, neesot nekādā ziņā sociāli nodrošināti. bet tā, protams, ir katra paša izvēle. no otras puses, man nav principiālu problēmu padalīties vēlreiz ar valsti arī ar dividendēm, ja tas ir saprātīgā līmenī un aiziet kādam daudz maz saprātīgam mērķim (šāda nodokļa pārdale uz sociālo budžetu man neliekas saprātīgs mērķis, sociālajam budžetam vajadzētu būt pašpietiekamam).

... ups, viss neietilpa, būs 2 komentāri

(Reply to this) (Parent) (Thread)

The problem, I think, exists in our concept of the banking system, and is a wider problem than the dirty politics of the Parex affair. States declare themselves ever more willing to have their taxpayers guarentee bank deposits (now up to 100,000 lats per depositer I believe) and banks' creditors, which compromises the states ability to provide for services for its inhabitants and all to easily leads to comments such as "well if we can take from x to give to y, but will that help?" from otherwise intelligent people.

The fact that banks through fractional reserve lending were lending money that didn't have is at the very best a moral hazard, at worst it develops into a form of blackmail. I read with interest the official reasons why Parex needed to be saved (I forget whether it was from the Treasury or the Bank of Latvia - I will check if you are interested), and they seemed rather contradictory. One reason given related to a potential collapse in faith in the banks, although it noted that savings in banks regarded as being safer increased during this period.

I personally think that banks that take risks should be allowed to fail (a certain level of deposits guarenteed). It may hurt in the short run, but in the long run it will encourage a more sustainable system and not undemocratically and unfairly lumber the population with private debt.

Regarding undemocratic accumulation of state debt, I think it is interesting that this is NEVER WIDELY REPORTED - be it the issuance of treasury bonds or the acceptance of loans (the lateset IMF/EU loan being the exception).

(Reply to this) (Parent)