|
Feb. 5th, 2011|03:58 pm |
1. nu reizēm to var un vajag darīt un reizēm nevajag. tas, ka tas "nav morāli pareizi" glābt neveiksmīgus uzņēmumus ir pilnīgi skaidrs, bet reizēm krīzes situācijā ir nepieciešams pieņemt šādus "morāli nepareizus lēmumus", lai neiestātos nepatīkamas sekas tiem pašiem "vienkāršajiem nodokļu maksātājiem". piedevām, tā visa ir teorija, jo ekonomika, manuprāt, ir viltus zinātne, labākajā gadījumā vēsturisku faktu apkopojums, ko uz nākotni var attiecināt ļoti ierobežoti. jo ekonomikā pietrūkst iespējas salīdzināt rezultātus gadījumā, ja mēs īstenosim modeli A un kas atšķirīgs būs, ja mēs īstenosim modeli B. realizēt var tikai vienu modeli un pēc tam spekulēt, vai tas izraisīja pozitīvus vai negatīvus rezultātus, bet anyway tā visa ir spekulācija.
konkrēti Parex gadījums, manuprāt, ir morāli ļoti nesmuks, bet es nevaru viennozīmīgi pateikt, vai tā bija laba vai slikta doma no ekonomikas viedokļa tā darīt, es tik ļoti neesmu iedziļinājies: pašam man personīgi riebjas gan Kargins&Krasovickis, tāpat Godmanis&Slakteris manī nekādu milzu uzticību neizraisa, bet tās ir tikai manas emocijas un, tur es tev piekrītu, publiska argumentācija par tēmu, kādēļ mēs izdarījām tā, kā izdarījām, kvalitatīvā līmenī laikam tā arī nav bijusi.
2. es neteicu, ka politiķus nevajag vainot nemaz, es teicu, "tikai ierēdņus&politiķus vainot nav ko." bet domāju, ka vainīgas ir arī bankas, kas tos kredītus deva bez kārtīgas klientu maksātspējas pārbaudes, būvkompānijas, kas visu bez jebkādas biznesa sajēgas attīstīja un, protams, arī paši kredītņēmēji, kas i nedomāja, kā atdos kredītu, ja viens no ģimenes locekļiem zaudēs darbu, piemēram. un, protams, arī politiķi, kas nepiegrieza skrūves kreditēšanas nosacījumiem un treknajos gados nevis veidoja uzkrājumus kā igauņi, bet gan vēl iegāzēja pamatīgā deficītā. daudzi konkrētie politiķi no "trekno gadu" valdībām gan pēdējās vēlēšanas nepārdzīvoja, kas priecē. vēl vairāk mani priecētu, ja esošie un potenciālie kredītņēmēji arī būtu izdarījuši kādu secinājumu no pēdējo 2 gadu notikumiem. bet nu redzēsim, gan jau ka vismaz vēl vienu krīzi mēs savas dzīves laikā pieredzēsim (man tā ir otrā, pieņemot, ka pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija pirmā).
par 0% nodokli uz dividendēm mēs gan varētu pastrīdēties (he, es šai gadījumā ilgus gadus biju ieinteresēta persona), bet principā tev kā maza uzņēmuma vadītājam droši vien vajadzētu būt skaidram, cik reizes tā nauda, kas iznāk ārā dividendēs jau ir aplikta ar nodokli. uzņēmējdarbība arī ir darbs un daudzi uzņēmēji sev algu izmaksā dividendēs tādejādi, cita starpā, neesot nekādā ziņā sociāli nodrošināti. bet tā, protams, ir katra paša izvēle. no otras puses, man nav principiālu problēmu padalīties vēlreiz ar valsti arī ar dividendēm, ja tas ir saprātīgā līmenī un aiziet kādam daudz maz saprātīgam mērķim (šāda nodokļa pārdale uz sociālo budžetu man neliekas saprātīgs mērķis, sociālajam budžetam vajadzētu būt pašpietiekamam).
... ups, viss neietilpa, būs 2 komentāri |
|