tāds tukšumiņš iekšiņā ka vienkārši  pisdjets

mans negatīvismiņš sarkasmiņš cinismiņš un pārējie pričendālīši nāk makten uz āriņu

man šķiet ka man ir apriebusies dzīvīte melanholijiņā

bet dzīvesprieciņš mani nemitīgi piekāš

draudziņi, ko lai es daru ?

man jau ir kārtējā ģeniālā idejiņa kura aprobežoas ar - izgulēšaniņos atpūtiņu gudrām grāmatiņām un savu smadzenīšu pilnīgu  attīrīšaniņu

bet man ir arī slinkumiņš skalot to visu

man vieglāk ir aiziet pagulēt un pamosties tik pat lieliskā dieniņā kā šodieniņa

bez pārmaiņām

viss smacē berž un spiež

tudej laif saks verī mač