brokolise (brokolis) rakstīja, @ 2005-07-08 23:46:00 |
|
|||
es pieeju pie malas, paskatos, uz sekundi novēršos, tomēr jūtu
tad pēkšņi atsperos, galvā ir tikai viena doma - "lai būtu"
un es lecu
piefiksēju tiltu, ūdeni zem sevis, cilvēkus
mirkli pirms brīvā kritiena viss notiek tik lēni es atrodos virs zemes, bet vēl nekrītu
un tad es aizveru acis un tas ir kaut kas vārdiem neaprakstāms
tā sajūta kad tu krīti vējš sejā rokas sānis kā putnam
sejā viegls smaids man šķiet es varētu krist mūžīgi
krītot izbirst domas kā melni putekļi no manis (brīdī kad aizveru acis un lidoju)
žēl ka tik īss žēl ka sajūtas nevar ierakstīt un pēc tam sajust līdzīgi kā atskaņot balsis un mūziku
tā sajūta... sasodīts es jutos tik viegli es jutos tik ļoti dzīva, mazliet laimīga
viss sliktais izbira palika tikai miers
kaut kas ļoti ļoti pukstēja man kabatā pēc tam krūtīs tad galvā
burvīga sajūta kad viss pazūd ir tikai mirklis ir tikai kritiens un tad kāds "satver" tavas kājas un itkā izglābj tevi no drošas nāves
vienreizējs vakara turpinājums
braucot mati plīvo tāda noskaņa tāda romantika virs galvas lūka virs lūkas debesis
vecā labā mūzika un saule sejā
vēlāk milzīga kakao krūze un iespaidi
es jūtos tik labi, tik dzīva, mazliet laimīga
šķiet uz mirkli es iemīlējos visā pasaulē
joprojām kad aizveru acis es atceros to sajūtu
perfekti